Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Ošiņu" māju puduris – "Ošiņi", "Vecošiņi", "Jaunošiņi" – atrodas uz Mālpils novada robežas ar Ogres un Ropažu novadiem. Mežainajā apvidū iedzīvotāju nav daudz, un, spriežot pēc medību torņu skaita, šķiet, ka meža zvēru te ir vairāk nekā cilvēku. Taču kaimiņi cits citu labi pazīst un, ja kaut kas atgadās, vienmēr var atsteigties palīgā. Šoreiz gan viss notika citādāk nekā parasti.

54 gadus veco Ēriku, kurš dzīvoja vectēva celtā mājā, kaimiņi vēl bija manījuši svētdien. Patiesībā, kad bijis darbs, viņš dzīvojis Rīgā. Tur dzīvo arī viņa bērni, bet, kur palikusi sieva, kaimiņi vairs nezinot. Bet, tā kā pilsētā darba vienmēr nav bijis, Ēriks biežāk uzturējies "Ošiņos". Turklāt viņš bijis liels mednieks. Vēl, kā var saprast no kaimiņu stāstītā, Ēriks bijis lāgā cilvēks, lai gan arī no liekas glāzītes nekad neesot atteicies. Tiesa, par savu lauku māju pārāk rūpējies neesot.

Atceroties briesmīgo notikumu, kaimiņš Valdis no "Vecošiņiem" stāsta, ka ap četriem pēcpusdienā gājis uz kūti ielikt lopiem barību. Viss bijis kārtībā. Bet tad, pagājušas kādas 15 minūtes, un no kaimiņu mājas puses sākusi nākt tāda savāda blāzma, jo saules jau todien nebija. Paskatījies uz to pusi un redzējis, ka "Ošiņu" jumts jau vienās liesmās. Kaimiņi saukuši ugunsdzēsējus, jo paši saviem spēkiem jau neko vairs izdarīt nav varējuši. Tiesa, pagājis laiks, kamēr ugunsdzēsēji atbraukuši, bet pa to laiku liesmas ņēmušas spēkā.

Kas īsti noticis ar Ēriku, Valdis nezinot, jo kaimiņš par veselību nekad sūdzējies neesot. Tā istaba, no kuras glābēji, kad liesmas jau bijušas apdzēstas, līķi iznesuši, nav degusi, pat griesti neesot iegāzušies. Piekvēpusi gan tā telpa bijusi tā stiprāk, bet Ēriks, liesmu neskarts, gulējis pats savā gultā. Vesels pie sienas palicis arī viņa mednieku kombinezons. Tāpēc Valdis pieļauj iespēju, ka Ēriks nosmacis dūmos.

Cita kaimiņiene, kuras dēls bijis lielos draugos ar Ēriku – pat dēvējuši viens otru par brāļiem – domā, ka nelaimes cēlonis laikam šoreiz būšot "Ošiņu" saimnieka paradums iekurināt krāsni un tad doties pie miera. Iespējams, pie vainas esot arī tas, ka iepriekšējā dienā daži vīri, tajā skaitā Ēriks, strādājuši tuvējā mednieku mājā "Sidgundas Ošiņos" un, protams, pēc darba nedaudz iedzēruši.

Par nopietnāko posta iemeslu kundze tomēr uzskata nelaiķa mazo interesi par to, kādā kārtībā ir māja. "Ja par māju un krāsnīm nerūpējas, tad jau visādi var gadīties," viņa spriež un piebilst, ka tad, kad no kaimiņiem uzzinājuši, ka sācies ugunsgrēks, zvanījuši Ērikam, tikai viņš neesot uz zvaniem atbildējis. Cita starpā, telefons ugunsgrēkā esot izdzīvojis, tikai saimniekam to nekad vairs nevajadzēs.