Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirmdien plkst. 16.12 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma informāciju par ugunsgrēku Mālpils novada Sidgundā, kur bija aizdegusies vienstāva dzīvojamā māja 100 kvadrātmetru platībā. Uz negadījuma vietu devās VUGD darbinieki no Siguldas un Ķeipenes. Diemžēl ugunsgrēkā gāja bojā kāds 54 gadus vecs vīrietis, informēja VUGD preses dienestā.

Vēl viens traģisks ugunsgrēks izcēlies pēc pusnakts naktī uz otrdienu Mārupē, Zeltiņu ielā, kur liesmas bija pārņēmušas vienstāva dzīvojamo māju 120 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gājusi bojā 22 gadus veca sieviete. Saistībā ar sievietes nāvi Valsts policija sākusi kriminālprocesu par slepkavību, ziņo BNS. Tiks veiktas ekspertīzes, lai noskaidrotu sievietes nāves un ugunsgrēka iemeslus.

Pagājušās diennakts laikā ugunsdzēsēji Pierīgā saņēma vēl vairākus izsaukumus.

Carnikavā, Kāpuru ielā, pirmdien vakarā dega pirts 15 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēki automašīnu salonā vai motora nodalījumā izcēlušies Priežu ielā Saulkrastos, Siguldas novadā pie Jūdažu ezera un Ķekavas novada Baložos. Savukārt Pārolainē un Tīnūžos dzīvojamo māju dūmvados bija deguši sodrēji.

VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi.

Apmēram puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā daļa no šiem ugunsgrēkiem ir notikusi tieši cietā kurināmā apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.

Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laikus izsaukt ugunsdzēsējus.