Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kāda nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, aģentūrai LETA pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere. Tajos noteikti risinājumi saskarē ar agresīviem bērniem, kad skolēni atkārtoti apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.

Kā sacīja Bašķere, ņemot vērā to, ka iepriekšējais noteikumu projekts, kas paredzēja izolēt agresīvos bērnus no skolas, vairāk vai mazāk izraisīja pretestību, ministrija izstrādāja jaunus. Viņa minēja, ka Tieslietu ministrija arī norādījusi, ka, izolējot skolēnu no skolas, tiek liegtas noteiktās tiesības uz izglītību un rodas jauna izglītības organizēšanas principa ieviešana.

"Līdz ar to mēs mainījām varbūt savu pozīciju un izstrādājām jaunus grozījumus, piedāvājot vairāk izglītības iestādes vadītājam iespējamo rīcību gadījumos, kad izglītojamais apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību," sacīja Bašķere.

Viņa klāstīja, ka pirmā iespējamā rīcība no izglītības iestādes direktora vai vadītāja ir nodrošināt šādam skolēnam mācības kādā citā telpā kāda cita pedagoga, sociālā pedagoga, vai izglītības psihologa klātbūtnē, kas varētu ilgt mācību stundas vai arī visas mācību dienas robežās. Tas esot atkarīgs no tā, cik nopietna ir situācija.

Savukārt nākamais solis būtu vadītāja rakstiska informācija vecākiem par bērna uzvedību un par to, ka būtu nepieciešams tālāk sadarboties ar vecākiem. IZM pārstāve sacīja, ka tajā pašā laikā direktoram būtu tiesības noteikt turpmāko rīcību atbalsta personālam, kā tieši strādāt ar konkrēto izglītojamo un arī sadarbojoties ar vecākiem. Ieteikums būtu izstrādāt atbalsta programmu atbilstoši situācijai un arī vajadzībām.

Gadījumā, ja izglītības iestādē nav psihologa vai speciālā pedagoga, direktoram būtu tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus.

Ja vecāki nesadarbojas un risinājums skolas ietvaros nav iespējams, tad jau kā nākamais solis būtu direktora vēršanās pie pašvaldības. Pašvaldība būtu tiesīga pat sasaukt starpinstitucionālu sanāksmi, pieaicinot gan izglītības iestādes atbildīgos speciālistus, gan izglītojamā vecākus, gan pārstāvjus no attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes vai speciālistu, ja tas ir mazāks novads, kā arī sociālā dienesta, bāriņtiesas un valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjus, kas lemj jau par turpmākajiem atbalsta pasākumiem izglītojamam, stāsta Bašķere. Tas gan esot atkarīgs no konkrētās situācijas.

Viņa uzsvēra, ka mērķis nav kādu sodīt, - ministrija strādājusi pie pasākumiem, kas varētu dot atbalstu šim konkrētajam skolēnam, jo iemesli, kāpēc bērns ir agresīvs ir daudz un dažādi un tie ne vienmēr ir tikai audzināšanas rezultāts. Tā varot būt arī kāda ģimenes situācija, savstarpējās attiecības skolā skolēnu vidū, ar skolotāju kādā priekšmetā. "Līdz ar to mēs negribētu to nosaukt par sodu, drīzāk gan kā atbalstu šim skolēnam, kurš apdraud citus, kā arī tiem skolēniem, kuri tiek apdraudēti," akcentēja Bašķere.

Viņa pozitīvi vērtē to, ka tiks iesaistīta pašvaldība, jo tādējādi tā ir kopēja atbildība. Noteikumu projekts gan nenosakot to, kā rīkoties pie kāda noteikta agresivitātes līmeņa, bet kopējos rīcības soļus šādos gadījumos. "Šobrīd šis risinājums varbūt nav pats optimālākais, bet vismaz tādā ziņā tas ir atbalstošs izglītības iestādes vadībai un pašiem pedagogiem nosakot to, kā tieši rīkoties šajā situācijā. Tas dod vismaz tiesības tālākos soļus spert," teica Bašķere.

Noteikumu projekts tuvākajā laikā tiks pieteikts valsts sekretāru sanāksmē.

Jau ziņots, ka biedrība "Latvijas Skolu psihologu asociācija" pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica pētījumu par korekcijas sistēmas izveidi izglītojamajiem ar agresīvas uzvedības traucējumiem un, pamatojoties uz tā rezultātiem, rosināja problēmas mazināšanai izveidot dienas centrus, kuros mācītos agresīvie bērni, aģentūru LETA iepriekš informēja ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.

IZM atklāja, ka pētījumā uzsvērta nepieciešamība popularizēt izglītojamo audzināšanas darba un izglītības iestādes kārtības noteikumu realizēšanas programmas, kas padara efektīvāku profilaksi un mazina agresīvas uzvedības cēloņus skolas vidē, uzlabo bērnu savstarpējās attiecības, kā arī bērnu un pedagogu savstarpējās attiecības.

Lai izglītības iestāde vēl efektīvāk atbalstītu bērnus/jauniešus, kuri atrodas uzvedības riska zonā, skolā, sadarbojoties vecākiem, visiem pedagogiem, atbalsta personāla speciālistiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, ir jāstrādā pēc vienotas sistēmas. Kā viena no iespējām iespējām problēmu mazināšanai tiek minēta dienas centru izveide, kuros agresīvie bērni gan mācās, gan ar viņiem veic korekcijas darbu, secināts pētījumā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka nepieciešams arī izstrādāt un ieviest visās skolās preventīvo, sociālo un multifaktorālo atbalsta programmu sociālās atstumtības risku mazināšanai, tai skaitā darbā bērniem ar uzvedības problēmām, kā arī veikt citus pasākumus, kas mazina negatīvo faktoru, tostarp agresīvas uzvedības, ietekmi izglītības ieguves procesā.

Kā viens no pētījuma veicēju ieteikumiem ir atbalsta pasākumu nodrošināšana pedagogiem, piemēram, regulāra antimobinga apmācība pedagogiem un zināšanu atjaunošana, kā arī pieredzes apmaiņa un konkrēto gadījumu analizēšana.

Tāpat vēstīts, ka grozījumi normatīvajos aktos nepieciešami, jo Latvijā ik pa laikam ir situācijas, kurās skolēnu agresīva uzvedība rada apdraudējumu citu skolēnu un izglītības iestāžu darbinieku drošībai, taču līdz šim izglītības iestādes vadītājam nav bijusi iespēja noteikt skolēnam mācību satura apguvi ārpus skolas. Sākotnēji izskanējusi iecere, ka, pamatojoties uz izglītības iestādes pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, direktoram būs tiesības ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā satura apguvi ģimenē.

Iemesli šādai skolēnu rīcībai var būt gan veselības, gan audzināšanas problēmu dēļ. Situāciju īpaši apgrūtina gadījumi, ka vecāki neatzīst problēmu un neiesaistās tās risināšanā. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norāda, ka līdz šim Latvijā ir bijuši gadījumi, ka izglītības iestādei sadarbībā ar citām institūcijām nav izdevies rast piemērotu risinājumu, lai pārtrauktu skolēna vardarbīgu rīcību, uz laiku nepārtraucot viņa izglītošanu izglītības iestādē.

Iepriekš:
Cena, ko samaksā mūsu bērni
Agresija uz ekrāna un dzīvē