Zvans uz starpbrīdi noskanējis, taču fizikas kabinetā joprojām pulcējas skolēnu bariņš. Redzot šo ainu un ieinteresētos skolēnus, stereotipi par vienmuļajām fizikas stundām zūd.
1. Kādās dzīves situācijās jums pašai noderējušas zināšanas fizikā?
– Fiziku var izprast tikai tad, ja proti atrast visam pirmsākumus.
2. Kura fizikālā parādība vislabāk atklāj dabas likumu varenību?
– Viss, kas ir pakļauts kustībai smaguma spēka ietekmē. Saistībā ar optiku – rozā brilles ir laba lieta, bet, ja šīs lēcas kārtīgi nodzidrināsim, varēsim skaidri saredzēt reālo pasauli.
3. Kādā jomā darbotos, ja nebūtu fizikas skolotāja?
– Esmu veidojusi karjeru arī citās iestādēs, strādājusi bankā. Viss ir izmēģināts. Un izrādās, ka fizikas zināšanas netraucē darīt arī kaut ko citu. (Smejas.)
4. Vai, jūsuprāt, lielo hidroelektrostaciju (HES) nestie upuri – zaudētais Staburags, Daugavas salas pie Salaspils – attaisnojušies?
– Cilvēks jūt diskomfortu, ja elektrības nav pat divas trīs stundas, jo ir pie tās pieradināts. Taču domāju, ka lielie HES nenodara lielāku postu un ļaunumu kā mazie HES.
5. Kurš, jūsuprāt, ir spilgtākais fiziķis pasaules vēsturē?
– Alberts Einšteins. Apbrīnojuma ir viņa attieksme pret dzīvi, laiku, kad viņš netika atzīts un novērtēts, viss, kam vajadzēja iet pāri, lai tomēr prezentētu savu relativitātes teoriju, uz kuras likumiem balstās visi jaunākie mūsdienu atklājumi.
6. Aprakstiet vienkāršu eksperimentu, ko katrs var veikt mājas apstākļos.
– Jo eksperiments ir vienkāršāks, jo lielāku sajūsmu tas parasti izraisa. Var detalizēti skaidrot, bet ir jādod brīdis izbrīnam. Paņemam šampanieša korķi, tajā iespraužam zobu bakstāmo un divas dakšiņas no abām pusēm. Uzliec uz pirksta un būs līdzsvars. Sarežģīti, bet interesanti ir veidot Ruba Goldberga mašīnas, kas vienkāršās lietas padara sarežģītas, darbojoties spēka impulsam: kad iekustina vienu domino kauliņu, tas iekustina arī pārējos rindā novietotos, līdz brīdim, kad pēdējais kauliņš iekustina bumbiņu, kas galā iekustina pietiekami smagu spēļu mašīnu.
7. Vai spējat ieskrūvēt "izsistus korķus", salabot radio, ierīkot kontaktligzdu?
– Ja krāsu televizoram pēkšņi mainās krāsas, zinu, kāpēc tā noticis, bet es izsaukšu meistaru. Protu nomainīt automašīnai gaisa filtru vai riepu, bet es šos darbus nedaru principā – esmu sieviete un nedarīšu vīriešu darbus.
8. Vai iluzionists var apmānīt fiziķi?
– Man patīk iluzionistu knifi, kuros negribas meklēt atbildi, bet baudīt pārsteiguma momentu, cik teatrāli veidots priekšnesums.
9. Mūzikas skolotāji lepojas ar dziesmu svētkiem, bet vai fizikas skolotājam ir kāda vieta, uz kuru aizvest skolēnus, lai ieinteresētu mācīties fiziku?
– Protams – iespējas ir visapkārt, tikai vajag tās izmantot. Ar skolēniem bijām ekskursijā uz Ķeguma HES un muzeju, "AHHAA" zinātnes centru Igaunijā, Rīgas Tehniskajā universitātē, kur var redzēt Leonardo da Vinči vienkāršos mehānismus, pasākumus rīko Latvijas Universitātes fizmati, var apmeklēt observatorijas. Pat katlu mājā varam izpētīt, kā notiek siltuma procesi.
10. Vairāki Latvijas politiķi (Valdis Dombrovskis, Ivars Godmanis) ir fiziķi. Kādas paralēles ir fizikai un politikai?
– Izglītība nevienam netraucē iesaistīties politikā. Ne katrs var iestāties un mācīties fizmatos. Fiziķiem piemīt kognitīvā domāšana. Uzskatu: ja pareizi māca fiziku, komunisms nav iespējams.
11. Vai atbalstāt atomelektrostacijas būvniecības ieceri Visaginā, Lietuvā?
– Tur atbalstu, pie mums – neatbalstu. Fukušimas problēmas dēļ japāņi līdz 2030. gadam grib likvidēt visus savus atomreaktorus, bet tā nav tauta, kas vienu likvidēs, nedomājot, ar ko to aizvietos. Iespējams, līdz tam brīdim, kad Lietuvā būvniecība tiks sākta, tehnoloģijas būs kļuvušas attīstītākas, jo pašlaik reaktoros tiek izmantotas padomju laiku tehnoloģijas. Taču, ko nozīmēs mans viedoklis, ja esam Eiropas Savienībā un viss ir iepriekš noteikts, – būs uzdevums būvēt, būvēs.
12. Kurš teicis šos vārdus: "Ir tikai divas bezgalīgas lietas: Visums un muļķība. Kas attiecas uz Visumu, es neesmu pilnībā pārliecināts." (Alberts Einšteins)
– Kas pētīja Visumu? Ņūtons? Einšteins!
Iepriekš:
Mores vēstures skolotāja gribētu pabūt 18. gadsimtā