Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tomēr šī īpašība nav bijis šķērslis bērniem iemīlēt skolotāju un pirms četriem gadiem dāvāt viņai "Jauniešu gada balvu". "Skolotājas darbs ir mans sirdsdarbs. Un, ja pat mazie skolēni, neraugoties uz to, ka esmu stingra, mani novērtē, tas ir augstākais atzinums." Ārpus skolas D. Dundure-Kluce apgūst psiholoģiju augstskolā, kā arī ķer ikvienu iespēju ceļot. Interesantākais piedzīvojums bijis Ēģiptē, desmit dienas laivojot pa Nīlu. "Man patīk piedzīvojumi, patīk ar moci pabraukt – pagaidām gan vēl aizmugurē," smej skolotāja.

1. Vai skolēnus interesē vēsturiskie notikumi, kas norisinājušies Mores pagastā?
– Šeit ir notikušas Mores kaujas, taču interese lielā mērā ir atkarīga no tā, kā skolotājs to pasniedz. Ja vēsturi pastāsti no tāda redzējuma, kā notikums skar pašu skolēnu, tad interese ir.

2. Cik senus notikumus var dēvēt pat vēsturi?
– Klasika saka: vēsture ir 50 gadus veci notikumi. Taču es bērniem vienkāršāk – arī to, kas noticis vakar, varam ielikt vēstures plauktiņā pie jaunākajiem notikumiem.

3. Kāpēc izlēmāt studēt arī psiholoģiju?
– Jutu, ka ir īstais laiks īstenot savu sapni kopš ģimnāzijas laikiem, vienlaikus palīdzot skolēniem. Strādājot skolā, sapratu, ka es nevaru būt sauss priekšmeta pasniedzējs. Katrs bērns ir individuāls, un nereti iemesls, kāpēc viņš labi nemācās, nav saistīts ar to, ka viņš ir slinks vai nespējīgs. Bieži zem tā slēpjas psiholoģiskas lietas, piemēram, vecāki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

4. Kurš ir ievērojamākais vēstures tēls?
– Skolēniem ļoti patīk klausīties par Luiju XIV jeb Saules karali un viņa ārkārtīgo spožumu un smirdoņu, kas valdīja Versaļā.

5. Vai var būt nepareiza un pareiza vēsture?
– Es skolā par seno Ēģipti mācījos citādāk, nekā pašlaik mācu saviem skolēniem. Pareiza un nepareiza vēsture nevar būt, jo katrs vēsturē iesaistītais to redz no sava skatupunkta – un tā ir pareiza vēsture.

6. Ja jums būtu iespēja iejusties režisora amatā, kuru vēsturisku stāstu jūs pārvērstu filmā?
– Varētu būt 19. gadsimta beigas, 20. gadsimta sākums, kad formējās Latvija. Tas nebūtu konkrēts notikums, bet gribētu vēsturi pastāstīt, nevis kā stāstot par ievērojamākajām "lielajām" personībām, bet no veļas mazgātājas, maizes cepēja redzējuma – kā viņi stāstītu vēsturi.

7. Kādas mācību metodes visvairāk garlaiko skolēnus?
– Visvairāk garlaiko, ja skolotājs nostājās un, skatoties vienā punktā, 40 minūtes stāsta. Man patīk iesaistīt skolēnus dažādās aktivitātēs, grupu darbā. Bieži viņi paši ir skolotāji – viņiem patīk mācīt, un tas ir labs veids, kā, citam mācot, iemācīties arī pašam.

8. Kā cīnīties ar špikotājiem?
–Pie manis nošpikot ir ļoti grūti. Tomēr vienmēr ļauju gatavot ar roku rakstītus špikerus, jo ir pat zinātniski pierādīts, ka, tos gatavojot, skolēni vielu iemācās. Ja stundas laikā neviens nešpiko, piecas minūtes pirms kontroldarba beigām tomēr atļauju ieskatīties savā špikerī. Tajā pašā laikā uzskatu, ka sevi ir jādisciplinē jau no mazotnes.

9. Ko arheologi, veicot arheoloģiskos izrakumus, secinās par mūsdienu cilvēkiem?
– Mēs lietojam ļoti daudz neveselīgas pārtikas un droši vien būsim saglabājušies labi, jo iekonservēti. Viņi redzēs, cik daudz esam sacūkojuši un cik nevērīgi izturējušies pret to, kas mums dots. Ne visi, protams.

10. Kurš ir spilgtākais notikums atjaunotās Latvijas vēsturē?
– Barikādes. Tas ir ļoti personīgi. Spilgti atceros barikāžu laiku: kā skatījos televizoru un pārtrūka pārraide, kā klusiņām ar māsu sēdējām un baidījāmies, kas notiks. Arī mani vecāki piedalījās – mamma smērēja maizītes un sūtīja uz barikādēm, tētis turp nogādāja smago tehniku.

11. Kura vēsturiska notikuma dalībniece jūs gribētu būt?
– Kaut dienu gribētu pabūt laikā, kad sievietes bija ļoti sievišķīgas. Tas varētu būt 18. gadsimts, kad vairs tik izteikti nenēsāja korsetes un sieviete realizēja savu funkciju – mājās būšanu. Tagad dzimumi ir mainītās lomās – man, piemēram, ir īsi mati. Tolaik tas būtu nepieņemami.

12. Kā radies Mores nosaukums? (Pareizā atbilde – vāciskais pagasta nosaukums – Moricberga, kas latviskojot saīsināts vienkārši par Mori, radies pēc senā Moricbergas muižas nosaukuma, kas nodēvēta tās pirmā īpašnieka Livonijas ordeņa bruņinieka Morica vārdā.)
– Morē dzīvoju tikai gadu un jāatzīst, ka nezinu. Taču varu pastāstīt par Siguldas seno nosaukumu Segevolde, kas apzīmē biezos un tumšos mežus, kādi bija apkārt Siguldas pilij.