Francijā joprojām turpinās nebijuši protesti pret likumprojektu, ar kuru valdība un parlamentā ievēlēto politisko partiju vairākums vēlas ne tikai legalizēt homoseksuāļu laulības, bet arī atļaut pederastu un lezbiešu pāriem adoptēt bērnus.
Attēls ar rokās sadevušos heteroseksuālu ģimeni ir viens no protestētāju simboliem, ko, lai izteiktu savu noraidījumu liberāļu virzītajai ģimenes un laulību institūcijas pamatu graušanai, tie izmanto gan uz plakātiem, gan uzlīmēm un citiem vizuāliem atribūtiem.
Luksemburgas dārzā aizturētajiem, kuru vidū ir gan daudzbērnu ģimenes tēvs, gan studenti, policisti vispirms izvirzīja apsūdzību par "nemorālu attēlu izrādīšanu", bet tad, saprotot, ka šādam "nozieguma" raksturojumam vēl nav pienācis īstais laiks, to pārkvalificēja uz "neatļautu izklaides pasākumu organizēšanu". Lieki piebilst, ka nekāda pasākuma tobrīd nebija (senāts, tāpat kā visas citas valsts iestādes, bija Lieldienu brīvdienās), cilvēki vienkārši bija devušies piknikā, uzvelkot kreklus ar "vienādo tiesību likumu" noraidošo simboliku, tādējādi demokrātiskā formā paužot savu pilsonisko pārliecību par sabiedrībā aktuālu problēmu. Viens no aizturētajiem, Franks Telū, jautā: "Ja šodien pat ģimenes zīmējums ir nemorāls, tad, kas rītdien notiks ar dzīvu cilvēku ģimeni, kas roku rokā pastaigāsies pa ielu?"
Ja kādam vēl ir šaubas, kāds ir primārais "naida runas" kriminalizēšanas mērķis, ko visiem spēkiem šobrīd cenšas panākt "Vienotības" un zatleriešu politikāņi, tad Francijas precedenti liek atmest katras šaubas un skaidri apliecina, ka tas notiek, lai vērtību hierarhijas augšgalā tradicionālās ģimenes vietā nostādītu homoseksuālismu un citus seksuālos traucējumus (attiecīgi tos "normalizējot" un izņemot no oficiālajiem slimību sarakstiem), kā arī deģenerētu priekšstatu par vīriešu un sieviešu lomām un uzdevumiem sabiedrībā. Šo mērķu panākšanai tiek un, domājams, nākotnē tiks izmantotas vēl plašāk metodes, kuras nevar nosaukt citādāk kā par autoritāras, nedemokrātiskas policejiskas valsts represijām pret apziņas un uzskatu brīvību.
Kā savā blogā 15. aprīlī raksta franču jurists, advokātu firmas īpašnieks Erwan Le Morhedec: "... "radikāla un vardarbīga" raksturotā kustība pret "vienādo tiesību likumu" sākās, kad parlaments noraidīja plašākas diskusijas (resp. referenduma) iespējamību. (..) Kopš likumprojekta izvirzīšanas oponenti tiek uzlūkoti kā domu noziedznieki. Vara mēģina viņus raksturot kā naida iedvesmotus homofobus, ar naidu saprotot domu, ka ik bērnam nepieciešams gan tēvs, gan māte. Vai nav savādi, ka 55 % Francijas iedzīvotāju ir homofobi? Vara šos cilvēkus nevēlas uzklausīt un viņu iebildumus neņem vērā, it kā tie būtu kādi rasisti vai revizionisti. Un cilvēki noraugās visā notiekošajā ar sarūgtinājumu un neizpratni."
Franči protestē pret likumu, kas homoseksuālistiem ļaus adoptēt bērnus. 2013. gada pavasaris. Avots: facebook.com.
Iepriekš:
Mērķis: laulības institūcijas likvidācija
Juvenālā justīcija pie mums jau ir realitāte
Pētījums par homoseksuālās "ģimenēs" uzaugušiem bērniem – vienkārši šokējošs
Norvēģija – pedofilu zeme?