Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecere par agresivitātes birkas piekarināšanu bērniem un ģimenēm (pirms tam tās ar valsts varas organizētiem un plānotiem pasākumiem pieradinot pie patērētāja domāšanas), kurām patiesībā nepieciešama palīdzība, manuprāt, ir šī plāna sastāvdaļa.
Lai arī tas ir krieviski, noskatieties!
Ļoti satraucošas ir ziņas par pieaugošo šķirto laulību skaitu Latvijā. Bieži vien ģimenes iziršanas pamatā ir maksātnespējas, parādi, šķirta dzīve parādu segšanas dēļ, darba zaudēšanas un neatrašanas Latvijā dēļ. Lieki piebilst, ka bērni tad tiek rauti uz pusēm, bet aizvien biežāk gadās, ka tos atņem abiem vecākiem.
Vēl vairāk nekā satraucoša ir bez vecāku gādības palikušo bērnu dzīve pēc pilngadības sasniegšanas, kad aprūpe audžuģimenēs beidzas un pašiem jāuzsāk dzīvi no nulles, lai gan nav ne profesijas, ne ienākumu (ienākumi – garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ir 40 lati mēnesī), bet gadās, kad tāds jaunietis jau ir kļuvis par māti vai tēvu. Tad valsts maksā bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā līdz bērna gada vecumam, no 1 līdz 2 gadiem 30 latus, pēc tam tikai ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā, un darba stāžs jaunietim jau vēl nekāds nav, tāpat kā sociālās iemaksas arī ne.
Bet, ja jaunietim izdodas turpināt mācības un saņemt stipendiju 7 latu apmērā, tad GMI pabalsts par šo summu tiek samazināts. Pašvaldība piešķir sociālo dzīvokli, par kuru tomēr ir arī jāmaksā. Bet kā lai šis jaunietis dzīvo, no kā lai viņš pārtiek un kā lai pabeidz mācības un uztur arī savu bērniņu? Valsts atbalsta mehānismu šādiem jauniešiem nav, tuvākā laikā arī nebūs, jo, kā izteicās Ilzes Viņķeles kundze: "Mums ir arī bezcerīgo grupas." Toties mums ir tiesu varas sistēma ar to izmantojošo bāriņtiesu, tās atbalsta iestādēm, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija u. c.
Bieži vien, saskaroties ar bērna aprūpes atņemšanas lietām, aizgādnības atņemšanas lietām, audžuģimenēm nodarītajām pārestībām, kad ilgstoši (piemēram, 10 gadus) audžuģimenē dzīvojošus bērnus bez acīmredzama un likumīga pamata izrauj no tās, lai pēc tam kā preci piedāvātu ārzemju adoptetājiem (no paša bērna stāstītā), es raugos uz amatpersonām – necilvēkiem – un domāju... cik veikli, aizslēpjoties aiz likumu pantiem, sarakstot protokolus, viņi rīkojas pretēji maza bērna interesēm, faktiski saplosa viņa dvēseli lupātās, iznīcina ticību taisnīgumam.
Neviena bāriņtiesa Latvijā neveic bāriņtiesu sēžu audio/video ierakstus, nefiksē savas darbības, tiesā nākas sastapties ar sagrozītiem faktiem, apmelojumiem, pat bērnu parakstu viltojumiem uz vecākus apmelojošiem dokumentiem; mazos bērnus pārstāv īpašie pilnvarotie, kuri, acis nemirkšķinot, bērnam klāt neesot, melo. Paveicas, ja nepilngadīgais ir klāt un var piedalīties tiesas sēdē vismaz kā klausītājs. Jāatzīmē, ka bāriņtiesas parasti ir pret to. Reti nākas sastapties ar šajā sistēmā strādājošiem ļaudīm, kuriem patiesi rūp savu klientu liktenis, kuri mīl likteņa pabērnus un vēlas viņiem palīdzēt. Biežāk nākas raudzīties viņu tukšajās un neko nejūtošajās acīs, kurās labākā gadījumā nebūs nicinājuma, naida un riebuma pret sociāli mazaizsargātajiem cilvēkiem.
Protams, ir arī bāriņtiesas, kuras strādā godīgi.
Mīļie mani tautieši, vienkārši cilvēki, bērni un jaunieši, lūdzu, apgūstiet savus mobilos telefonus līdz tādai pilnībai, lai jūs ne tikai mācētu nofotografēt savus mīļos, dabu, ekskursijas, notikumus prieka mirkļos, bet arī nenokavētu nospiest ieraksta pogu, tiekoties ar amatpersonām un amatus ieņemošajiem! Lai amatpersonu nelietībām būtu iespējams nākt gaismā!
Iepriekš:
Arvien vairāk bērnu tiek šķirti no ģimenēm, Siguldā un Ikšķilē mammas cīnās par atgūšanu
Komentārs: Viesģimenes – atvieglotas bērnu pārdošanas instruments adoptēšanai uz ārzemēm
Satraukums bāriņtiesu lietā – sabiedrība un žurnālisti vēršas pie Tiesībsarga
Izmisīga cīņa par bērnu – vai vecāki atgūs savu meitu?