Portāls "Apriņķis.lv" jau deviņus mēnešus seko līdzi Siguldas novadā dzīvojošās Žannas ģimenes izmisīgajai cīņai par astoņus gadus vecās meitas atgūšanu. Viņa no vecākiem tika šķirta pagājušā gada jūlijā un šajā laikā pabijusi gan krīzes centrā, gan bērnunamā. Lai gan sākotnējās aizdomas par vecāku vardarbību neapstiprinājās un krimināllietu slēdza, meitene joprojām uzturas bērnunamā. Siguldā uz dažām dienām meitene atgriezīsies tikai Lieldienās.
Lai gan mamma Žanna neslēpj prieku par šo faktu, viņa arī baiļojās, kā meitene jutīsies, jo tomēr teju vai gadu ir bijusi šķirta no ģimenes. Vai vecākiem aprūpes tiesības atjaunos pavisam, pagaidām nav skaidrs. Savukārt Ikšķilē dzīvojošajai jaunajai māmiņai Agnijai tas viss vēl tikai priekšā, ja viņa izlems cīnīties par savu dēliņu visiem spēkiem. Pirms trim nedēļām viņai un bērna tēvam četrus mēnešus veco mazulīti vietējā bāriņtiesa atņēma. Iemesls – vecāki par mazulīti pietiekami nerūpējoties, neņemot to rokās un bērns nesmaidot. Lai gan vardarbība nav konstatēta, dēlēnam jau tiekot meklēti audžuvecāki, un šis fakts viņa īsto mammu un tēti dzenot izmisumā.
Visticamāk, šie nav vienīgie gadījumi, kad izņemšanas iemesli nav skaidri. Labklājības ministrijas (LM) apkopotā statistika liecina, ka 2011. gadā aprūpes tiesības tika atņemtas 1961 vecākam, 2010. gadā – 1645, 2009. gadā – 1417, 2008. gadā – 1532. Kopumā 2011. gadā no vēcākiem tika šķirti 2300 bērnu, 2010. gadā – 1953, 2009. gadā – 1657, bet 2008. gadā – 1914. 2011. gadā bāriņtiesas policijai ziņoja par 127 vecākiem, 2010. gadā – 112 vecākiem, 2009. gadā – par 101, bet 2008. gadā – par 96.
"Viens no cēloņiem šādai situācijai, kad daudzas ģimenes nespēj pienācīgi rūpēties par bērniem, ir saistīts ar ģimeņu materiālo stāvokli. Nereti šī iemesla dēļ vecāki dodas peļņā uz ārvalstīm, atstājot bērnus citu personu aprūpē," norāda LM.
Ministrija uzskata, ka lielā mērā šādu situāciju rašanos var novērst savlaicīgs atbalsts ģimenēm, tomēr nepieciešams izvērtēt, vai pašvaldībā ģimenēm ir pieejams pietiekams atbalsta pakalpojumu klāsts papildus tam, ko var sniegt sociālais dienests. Lai to izdarītu, ministrija izstrādā pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2013.–2019. gadam, kā arī pamatnostādnes profesionālā sociālā darba attīstībai 2012.–2017. gadam, ar kurām bēdīgo situāciju cer uzlabot.
Lai gan skaitļi ir šokējoši, iemesli ne vienmēr ir skaidri. Piemēram, Latvijas Kristīgā radio 15. marta raidījumā "Atklāti par patiesību" Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere nespēja atbildēt uz raidījuma vadītāja jautājumu, kādi ir iemesli bērnu izņemšanai no ģimenes tajos gadījumos, kad vardarbība nav konstatēta. Jānorāda, ka vardarbība, saskaņā ar viņas sniegto statistiku, tika pierādīta vien katrā desmitajā gadījumā.
Raksti par vecāku centieniem atgūt Annu
Ikšķilietei Agnijai bērnu, jo tas nesmaidot
Raidījums: Kādas izmaiņas ieviesīs apstiprinātais likumprojekts vardarbības ierobežošanai ģimenēs?