R. Jēkabsone audzina 6.a klasi un pasniedz sportu bērniem no 2. līdz pat 12. klasei. Pedagoģe ir pārliecināta, ka jebkurš var atrast sev piemērotu sporta veidu.
Kāda bija jūsu pirmā darba diena skolā?
Agrāk strādāju par vieglatlētikas treneri. Kad pārcēlāmies no Ventspils rajona uz Pierīgu, man piedāvāja darbu Babītes skolā. Kad pirmo reizi ieraudzīju skolu, tā šķita kā gaismas pils – tikko uzcelta, uz paaugstinājuma. Visu mūžu atcerēšos to, cik silti un mīļi šajā skolā mani sagaidīja sporta skolotāja Janīna Grāve.
Kas ir svarīgāk – piedalīties vai uzvarēt?
Audzināmajai klasei vienmēr saku, ka būtiskākais ir piedalīties. Tā tas ir skolas sacensībās. Taču, kad dodamies uz Pierīgas novadu sacensībām, svarīgākais ir uzvarēt (smejas). Un mēs patiešām vienmēr gūstam godalgotas vietas.
Kādreiz bija fiziskā audzināšana, tagad – sporta stundas. Kāda atšķirība?
Uzskatu, ka skolā ir jābūt fiziskajai audzināšanai. Man apzīmējums "sports" drīzāk asociējas ar lielo sportu. Bērnam svarīgākais ir apjaust, ka fiziskā audzināšana ir pašam, nevis atzīmēm, mammai vai tētim.
Panākumi sportā seko talantam vai rūpīgam darbam?
Abiem. Ļoti bieži ir talants, taču izkopt negrib. Sporta skolas ir likvidētas, treniņi notiek sporta klubos, kur bieži trenējas nevis talantīgākie bērni, bet tie, kuru vecāki to var atļauties. Tomēr tam, kam ir dzirkstele, viss padosies.
Kurš, jūsuprāt, ir visu laiku ievērojamākais Latvijas sportists?
Gan kā sportistu, gan kā cilvēku augstu vērtēju hokeja vārtsargu Artūru Irbi. Kad startēja viņš, komandā bija diezgan daudz krievu tautības spēlētāju. Kad redzēju, ka Irbe dzied Latvijas himnu un viņam pār vaigiem rit asaras, viņš man ļoti dziļi iekrita sirdī. Viņš aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzībā. Tas liecina, ka A. Irbem ir arī citas vērtības, ne tikai saraust miljonus.
Kādas emocijas jūsos raisīja jaunā kinolente "Sapņu komanda 1935"?
Vēl neesmu redzējusi, bet pošos kopā ar klasi to noskatīties. Basketbols man ir tuvs sporta veids, tāpēc gribētu, lai bērni redz šo filmu. Esmu mācījusies vienā grupā ar Jāni Krūmiņu, Uļjanu Semjonovu.
Vai pieaudzis cilvēks var iemācīties peldēt?
Noteikti var. Nemācēšana varētu būt bērnības trauma vai bailes no ūdens. Pieaugušais bailes var pārvarēt, tās apzinoties. Un to var panākt meditējot, ar sevi runājot, kaut uzticot Dievam. Kad bailes noveļ no pleciem, var izdarīt daudz.
Vai varat iedomāties sevi citā profesijā?
Kad bija pagājuši kādi 10, 12 gadi skolā, likās, ka piezadzies pieradums, tāpēc laiks mainīt profesiju. Bet ir kas tāds, kas šajā profesijā iesūc, un aiziet ir grūti. Šeit strādāju kopš 1983. gada.
Kādi bijuši pārsteidzošākie skolēnu attaisnojumi, lai neapmeklētu sportu?
Visbiežākais noteikti ir par aizmirstu sporta tērpu. Kad sāku pamanīt, ka sporta tērpa nav aizvien biežāk, parasti saku, lai skolēns novelk apavus un piedalās tāpat. Tad šis attaisnojums vairs neder.
Kādu sporta veidu vēl vajadzētu iekļaut skolu programmā?
Mūsu skolā tā varētu būtu slēpošana. Skola pamazām inventāru jau iegādājas. Ja bērni neiesāk slēpot jau mazākajās klasēs, vēlāk neizdosies. Esam mēģinājuši arī frisbiju, nūjošanu.
Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī (Francijā). Turp no Latvijas devās tikai divi sportisti – Alberts Rumba un Roberts Plūme. Kādus sporta veidus viņi pārstāvēja?
Ātrslidotājs. Un...
(Pareizā atbilde: A. Rumba bija ātrslidotājs, R. Plūme Latvijas godu aizstāvēja uz slēpēm.)
Kā sevi uzturēt labā formā visa mūža garumā?
Vienam patiks skriešana, citam nūjošana, citam braukt ar riteni, citam piemērotākās ir garas pastaigas. Ja sporta veids nesagādā prieku, tas nedod rezultātu. Piemēram, pasakains sirds trenēšanas veids ir trepes Siguldā – uzkāpt Turaidas pilskalnā un tad atkal nokāpt pie Gaujas.
UZZIŅAI:
Ģimene – vīrs Uldis, dēls Mārtiņš, vedekla Lilita, mazbērni Ričards (10) un Undīne (3)
Labākā atpūta – ceļošana, dārzkopība, lasīšana, riteņbraukšana, peldēšana, pirtis, teātris, klasiskā mūzika
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Bioloģijas skolotājas neapturamā zinātkāre