Tagad D. Šķēle ne vien māca bioloģiju 7.–12. klašu skolēniem, bet arī organizē olimpiādes 9. klasēm. "Šogad pirmo reizi man nav audzināmās klases, bet garlaikoties vēl neesmu paspējusi," smej skolotāja, kura savu darbu salīdzina ar vāveres riteni. Brīvajā laikā skolotāja labprāt nododas ceļošanai ēst gatavošanai un krāsu burvībai.
1. Kas ir labāki zinātnieki – vīrieši vai sievietes?
Senāk sievietēm nebija iespēju publisku izteikties, tāpēc vīriešu zinātnē bija vairāk. Mūsdienās, piemēram, biotehnoloģijās un biomedicīnā, panākumus gūst tieši sievietes. Spējīgi zinātnieki ir gan vīrieši, gan sievietes, tāpēc 21. gadsimtā dalījums pēc dzimuma nedarbojas.
2. Vai Salaspilī joprojām jūtams zinātnes pilsētas gars?
Teiktu, ka pašlaik ir dublis numur divi. Kad mācījos skolā, Salaspils patiešām bija zinātnes pilsēta, šai jomā bija milzīga aktivitāte. Laikiem mainoties, zinātnieki it kā pagāja pagrīdē. Pērn pašvaldība uzsāka reanimēšanu, veicinot sadarbību starp skolām, zinātniskajiem institūtiem, sabiedrību, uzņēmējiem – notika pirmā Zinātnes nedēļa. Esmu priekšizpētes grupā, kura pēta, kāda ir bāze trīs pušu sadarbībai: izglītībai, zinātnei un uzņēmējdarbībai.
3. Ar ko jūs nodarbotos, ja nebūtu kļuvusi par bioloģijas skolotāju?
Droši vien būtu māksliniece. Man ļoti interesē krāsas, Baha ziedu terapija, krāsu mācība, krāsu filosofija, dažādas alternatīvas izglītošanās iespējas. Varētu būt mākslas skolotāja.
4. Vai atbalstāt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikumu samazināt mājasdarbu apjomu bioloģijā un citos "grūtajos" priekšmetos?
Ja 40 minūtes ļoti intensīvi strādā skolā, tad mājās zināšanas tikai jānostiprina. Ja skolēni lasa, skatās izzinošus raidījumus, zināšanas var papildināt paši. Mājas darbus, ko starpbrīdī tāpat var norakstīt, neuzdodu. Uzdodu rakstīt referātus, veidot prezentācijas vai grupu darbus. Taču priekšmetos, kuros vajag intensīvu treniņu, piemēram, ķīmijā vai mācoties valodas, bez mājas darbiem nekādi! Pati sāku apgūt angļu valodu un saprotu, ka tā ir nemitīgi jālieto, jāmeklē vārdiņi arī mājās.
5. Valsts atvēlēto līdzekļu apjoma dēļ Latvijā zinātne velkas nopakaļ kaimiņvalstīm. Kāpēc jaunieši tomēr izvēlas iet zinātnes ceļu?
Zinātkāri nav iespējams apstādināt. Ja pēc neskaitāmiem mēģinājumiem, eksperimentiem un liela darba parādās tas, ko esi teorētiski iedomājies, tas ir brīnums! Cilvēks ir sociāla būtne, kas aizvien meklē veidu, kā attīstīties.
6. Lūdzu, aprakstiet vienkāršu eksperimentu, kas atklāj bioloģijas burvību un ko katrs var veikt mājas apstākļos!
Paņem vistas olu. Olas baltums ir olbaltumviela, gļotains šķidrums. Eksperimentējot ar dažādiem mazgājamajiem līdzekļiem: logu, stiklu, trauku, veļas pulveriem, santehnikas, flīžu tīrītājiem, tos pilinot klāt olbaltumam, varam apskatīties, kā gļotainais šķidrums sašķidrinās. Tas nozīmē, ka olbaltumvielas struktūra tiek izjaukta. Šis ir piemērs, kas parāda, kāpēc, lietojot šos līdzekļus, ir jāvelk cimdi, jo mūsu āda arī ir olbaltumviela.
7. Kāds ir jūsu mīļākais teiciens?
To noteikti zina mani skolēni, pati gan neesmu piefiksējusi. Bet man patīk Dzidras Rinkules-Zemzares sacītais: "Dzīve šūpo augšā lejā. Tad, kad augšā, skaties lejā, tad, kad lejā, skaties augšā."
8. Vai jums kā bioloģei ir "zaļie pirkstiņi"?
Ir! Man ir piemājas dārziņš, kur labprāt stādu. Arī telpaugi klasē ir manis stādītie. Dažkārt arī kolēģi lūdz, lai ko iestādu. Bet viena mīļākā auga man nav. Patīk ļoti daudzi.
9. Kurš ir jūsu mīļākais gadalaiks?
Pavasaris. Laikā, kad kārkliem vēl nav saplaukušas lapas, paskatoties uz mežiem, ir redzamas neskaitāmas nianses zaļajai krāsai. Patīk rudens ar krāsām, jo man pašai patīk spēlēties ar krāsām. Patīk arī ziema un vasara – atpūta, kalni, ceļojumi.
10. Ar ko Salaspils lepnums – Nacionālais botāniskais dārzs – ir ievērojamāks par Latvijas Universitātes botānisko dārzu Rīgā?
Mūsējais ir pirmais, ar senatnīgākām tradīcijām. Tajā atrodamas unikālas kokaugu kolekcijas no dažādiem reģioniem un pasaules daļām. Patiecoties [direktora Andreja] Svilāna kungam, tas ir ļoti uzplaucis.
11. Kādreiz skolās bija vasaras prakses – daudziem atmiņā garās biešu vagas. Vai šo tradīciju vajadzētu atjaunot?
Ir daudz bērnu, kam ir interese darīt lauku darbus, bet nav iespēju kaut vērot to, kā no sēklas izveidojas augs. Salīdzinot ar lauku skolām, kam apkārt ir zaļa pļava un blakus dīķis, mums zaļumi pie skolas tiek apbūvēti.
12. Kāds nozīmīgs atklājums tika veikts 1953. gadā? (Pareizā atbilde – angļu ģenētiķis F. Kriks un amerikāņu bioķīmiķis Dž. Votsons atklāja dezoksiribonukleīnskābes (DNS) struktūru.)
Atklāta DNS molekula.
UZZIŅAI
Ģimene:
divas mammas – mamma Valentīna un vīramāte Aija, vīrs Uldis, dēli Toms (22) un Dāvis (20), trešais "dēls" suns Rūdis, kaķene Pika
Labākā atpūta:
ceļot, kalni, krāsas, mācīšanās, gatavošana, patīk eksperimentēt un gatavot ceļojumos noskatītos ēdienu
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Citiem nafta, latviešiem – koris