Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iepriekšējā reizē pievērsāmies bibliskajam Noam, šoreiz – filmai.

Nesenās Holivudas filmas sižetu šeit nepārstāstīšu, bet pamatlīnijas – Noa + šķirsts + plūdi + plūdu noslēgums – tika ieturētas. Par to, cik daudz novirzes vienā vai otrā jautājumā, var būt dažādi ieskati, piemēram, Vecā Derība skaidri pasaka (7:7), ka šķirstā iegāja nevien Noa, bet arī viņa sieva, dēli un dēlu sievas. Filmā tikai vienam no dēliem šķirstā ieiet līdzi sieva.

Šīs dillemas risinājums ir viens no sižeta specifiskajiem stāstiem. Tāpat te pievienoti dažādie mūsdienu filmās tik bieži sastopamie mistiskie, datorgrafiķu izveidotie palīgi, filmā kritušie eņģeļi, un, protams, nevar iztikt bez episkas cīņas starp Nou un filmas ļauno tēlu. Viens ir skaidrs, tā nav filma, kurā tās veidotāji būtu pēc iespējas turējušies pie Bībeles stāsta, bet gan pierastais variants, kad viņi žonglē ar dažādiem viņiem izdevīgiem stāsta elementiem, tiem pievienojot prognozējamam filmas panākumam nepieciešamo fantāzijas lidojumu. Tāpēc arī šo filmu, manuprāt, nevajag vērtēt kā godprātīgu Bībeles stāsta ekranizāciju, bet savdabīgu mākslinieciskās daiļrades izpausmi ar Bībeles stāsta fragmentiem.

Ar šādu neitrālāku skaitījumu, pieļauju, var mēģināt filmā saskatīt kādus labākus un nederīgākus aspektus. Piemēram, Noa saskare ar savu vectēvu Metušelahu (dievbijīgā Hanoka [iepriekšējā tulkojumā – Ēnoha] dēlu) ir interesants akcents. Ar Rakstiem saskan vēstījums par tā laika līdzcilvēku (filmā sauktu par"Kaina dēliem") barbarismu un nekrietnumu (grēcīgumu!). Diez vai arī var nosodīt to, ka filmā Noa sievai dots vārds un viņa piedalās dialogā (kāds kristietis par to bijis ļoooti neapmierināts), jo Bībelē pierakstīta tika Noas runa. Domāju, viņai varēja būt kas sakāms visā šajā lietā.

Tāpat vēlos filmu paslavēt par tādu visnotaļ biblisku akcentu – uzsvars par plūdu vispasaules raksturu. Proti, vēl kritiskākā filmā varētu arī atspoguļot dažu mūsdienu mazticīgo uzskatu, ka Noa stāsts attiecas vien uz plūdiem kādā reģionā. Visbeidzot, man šķita svarīgi, ka filma mēģina rādīt ticīga cilvēka (galvenokārt, Noa) lielo iekšējo cīņu, Dieva ceļus meklējot. Pieļauju, šie nav vienīgie momenti, bet man likās tā vērti, lai pieminētu tos šeit.

Tomēr vienā lietā es filmu nevaru slavēt, un tā ir kļuvusi man par izšķirošu, to vērtējot. Runa ir par to, kā filmā attēlots žēlsirdīgais Dievs. Proti, Bībele apliecina, ka Dievs ir žēlsirdības pilns Tēvs, kurš nav taupījis Savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu, lai pestītu (glābtu) visus cilvēkus. Noa stāsts Vecajā Derībā ir viens no nozīmīgākajiem tieši šīs pestīšanas un žēlastības atspoguļotājiem. Jo, lai arī plūdos izpaužas Dieva taisnās dusmas, Viņš vēlas glābt Savējos.

Te ir abi – Dieva taisnība un žēlastība, likums un mīlestība, dusmas un glābšana. Pats Noa notikums ir žēlsirdības liecība, tomēr filmā Noa tiek padarīts par dusmības ieroci, kurš brīdī, kad grēcinieki apzinās savu pazušanas tuvumu un grib meklēt glābiņu šķirstā, ar zobenu viņus atvaira no šīs iespējas. Lai arī mūsu rīcībā nav detalizēta Noas un viņa līdzcilvēku darbības apraksta, manuprāt, Dievs ar šķirstu deva visiem iespēju glābties, viņu pašu nevēlme to izmantot ir par iemeslu pārējo cilvēku pazušanai. Turklāt, šis Dieva bardzības rīks – Noa – filmā īsti netop par žēlastības nesēju arī, kad dziļi sirdī visu to pārdzīvo un iekšēji plosās cīņā.

Manuprāt, nespēja parādīt Dieva žēlastību Noa stāstā, kā to atspoguļoja Jaunā Derība (sk., Mt 24, Mk 13, Lk 17, 1Pēt 3:20 – 21, 2Pēt 2:5), atsaucoties uz Dieva žēlastības darbību jau tik senā vēsturē, ir filmas lielākais mīnuss. Tieši tāpēc es nevaru ieteikt šo filmu kā kristīgu, jo Dievs ir žēlastības pilns pat tad, kad mēs redzam un piedzīvojam tikai Viņa taisnās dusmas un sodu. Kā Viņš spēj būt žēlsirdīgs pat Savās dusmās, nezinu, bet Dievs to rāda Bībelē, tāpēc nevaru tam iebilst.

Tik daudz par šī gada Noa filmu – iespējams interesantu izklaidi un māksliniecisku baudījumu (pēc gaumes un patikas), un neizprastas Dieva žēlastības pierādījumu.

Tomēr saskumumam par šo filmu nav pamata. Kristiešiem ir ne viena vien laba un kristīgi nozīmīga filma, kas ir ne vien izklaide, bet arī nozīmīga Dieva žēlastības liecība. Turklāt, tādas nav tikai specifiski kristīgā daiļradē. Piemēram, "Kristus ciešanas", "Bens Hūrs" un neviena vien cita filma, kas ir ar pietāti pret Dievu un Viņa darbu.

Vēl vairāk, nesen iznākusi vēl viena filma, kas ir paņēmusi daudzas idejas no Noa stāsta – "Visvarenais Evans" ("Evan Almighty"), iecerēta kā Džima Kerija filmas "Visvarenais Brūss" ("Bruce Almighty") turpinājums, tā, manuprāt, ir nepelnīti maz pazīstama. Bet tas jau atkal ir gaumes un patikas jautājums.