Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Bet Igaunijā tiek ražoti ne tikai "Rakveres cīsiņi" un "Kijevas kotletes" ar "Rīgas Miesnieka" zīmolu, bet arī kārumnieku iecienītie "Laimas" saldējumi "Serenāde" un "Vāverīte", tāpat kā "Latvijas Maiznieka" piedāvātā "Medus kūka".

To izpētījis izdevums "Sestdiena", norādot, ka latviskie nosaukumi un gadu desmitu laikā iemīļotie zīmoli tā vien mudina izvēlēties "Latvijas preci", lai gan patiesībā daudziem produktiem ir tikai nosacīta saistība ar Latviju.

Esot grūti spriest, vai pircēji to vispār pamana, jo ne visi izpēta, kāda izcelsmes valsts norādīta marķējumā. Piemēram, "Medus kūkas" marķējums ir tik sīkiem burtiņiem, ka salasīšanai vajadzīga lupa. Turklāt nereti uz produkta minēts tikai preces izplatītājs, norādot, ka produkts "ražots ES pēc īpaša pasūtījuma".

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe gan uzskata, ka nemaz tik daudz Latvijas ražotāju neizvēlas ražot pārtiku ārpusē. Kā piemērus viņa atcerējusies "Laimas" centienus pirms vairākiem gadiem cept piparkūkas Polijā, "Rīgas piena kombināta" ieceri ražot produktus "Krievijā", "Kok&Co" plānus Krievijā un Polijā. Tas darīts, lai ražotāji būtu tuvāk saviem eksporta tirgiem un atvieglotu dažādas procedūras.

Savukārt ekonomiste Raita Karnīte uzsvērusi, ka Latvijā katrs uzņēmums ir zelta vērtē un jāsaudzē, īpaši jau ražojošie uzņēmumi, tāpēc jāvērtē cēloņi, kāpēc ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm. Šobrīd gan Latvijas, Lietuvas, Igaunijas tirgus ir tik neliels, ka, visticamāk, tie jāapvieno un loģisks ir jautājums – kurā valstī ražošana ir visizdevīgākā no investoru viedokļa.

Iepriekš:
Eksperts: lielie uzņēmumi ārzemnieku rokās ir nepietiekama vietējo atbalsta dēļ