Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

“Šogad konkurence un sacensību dalībnieku sagatavotība ir augusi. Ņemot vērā, ka dalībvalstu ir vairāk, proporcionāli varbūt mēs izcīnām mazāk medaļu, bet vērtību ziņā savas pozīcijas noteikti saglabājam. Varbūt pat virzāmies uz augšu,” Latvijas dalībnieku sniegumu Baltijas kausa fināla sacensībās Baldonē novērtē Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Eldmanis.

Baltijas kausa 2011 piektā posma – fināla – sacensībās brīvdienās 22. un 23. oktobrī Baldonē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no septiņām Eiropas valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Somijas un Beļģijas. Baltijas kausa sacensības Latvijā notiek jau trešo reizi, bet pirmo reizi sasniegts rekordliels dalībnieku skaits – 110.

 Sacensībās piedalījās ne tikai populārie Sibīrijas haskiji, bet arī dažādu citu šķirņu un bezšķirņu suņi.

Latvieši plūc laurus vairākās kategorijās

Komandās ar dažādu šķirņu, vecuma un sagatavotības suņiem, vīrieši un sievietes mērojās spēkiem kategorijās kanikrosa, baikdžoringa, skūteru un velokamanu kategorijās. Dažam pieredzētas jau Eiropas līmeņa sacensības, cits tarsē pirmo reizi. Visvairāk dalībnieku šogad piedalījās baikdžoringā – sacensību grupā, kur suns velk velosipēdu. Rezultātu lielā mērā ietekmē arī pats riteņbraucējs, jo viņa fiziskā sagatavotība un spēja ātri mīties var mazināt suņa slodzi. Tāpat arī kanikrosā, kur suns velk cilvēku, ne tikai četrkājainā drauga, bet arī cilvēka spējai ātri skriet ir liela nozīme.

Viena suņa skūteru klasē uzvarēja Alens Līdaks, savukārt, otro vietu ieguva Ģirts Eldmanis. Kanikrosā vīriešu konkurencē zelta medaļu izcīnīja Gundars Ošmucnieks, bet sieviešu – Signe Turauska. Raitis Šmits ierindojās trešajā vietā sešu suņu velokamanu kategorijā, bet baikdžoringā sudraba medaļu ieguva Imants Brahmanis. Sieviešu baikdžoringa kategorijā latvietes parādīja izcilu sniegumu un godalgotās vietas ieguva Ilze Dombrovska, Maija Poļakova un Anita Reine. „Mēs esam tikpat spēcīgi sagatavoti, kā dalībnieki no citām valstīm,” latviešu konkurētspēju komentēja Ģ. Eldmanis.

Sacensības kā piedzīvojums un pārdzīvojums

Federācijas valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka pateicoties labajiem laika apstākļiem, pilnība bijis iespējams izbaudīt abas Baltijas kausa dienas, izvairoties no īpašiem starpgadījumiem. Sacensību pirmajā dienā tehnisku iemeslu dēļ gan nācies anulēt dalībnieku rezultātus, tomēr tas nav ietekmējis kopējos rezultātus, kuri tiek aprēķināti divu dienu summā. „Līdz ar to sacensību dalībniekus vērtējām pēc otrās dienas rezultātiem,” paskaidroja Ģ. Eldmanis.Baldones meži bijuši pietiekami piemēroti gandrīz piecu metru garās trases izveidei un pasākuma kopējo atmosfēru Ģ. Eldmanis raksturo pavisam īsi: „Aizbraucot es neredzēju nevienu sarūgtinātu seju.”
17 gadus vecā Baiba Vēsma no Ādažiem Latvijas posmā baikdžoringā piedalījās ar diviem suņiem – bezšķirnes Arno un Sibīrijas haskiju meiteni. Pirmās dienas startu trasē meitene vērtē kritiski „Arno šīs bija pirmās sacensības un viņš daudzās vietās apjuka, bet haskiju meitene vienkārši neskrēja, tikai tipināja blakus.” Baiba atklāja, ka pirms starta no uztraukuma bijusi pat slikta dūša. Pirmajās suņu sacensībās viņa piedalījusies pagājušajā gadā – Igaunijā, bet šogad esot gatavojusies nopietnāk – pati biežāk trenējusies un arī suņus pakļāvusi lielākai slodzei.

Fiziskie treniņi pastiprinātā režīmā

Dalībnieks no Maskavas – Vladislavs Oņišķenko, kurš piedalījās vīriešu baikdžoringā, pastāstīja, ka pirms sacensībām suņi trenēti trīs reizes nedēļā, izmantojot gan slodzes, gan skrējienu treniņus. Tā kā Krievijā īpaši attīstītas ziemas sacensības pa sniegu, tad Latvijā piedāvātie sacensību veidi ar dažādiem riteņiem, dalībniekiem no Krievijas šķiet īpaši interesanti un neierasti. Ar sacensību norisi un organizatorisko pusi ārzemju viesi bija apmierināti un arī pirmās dienas tehniskās problēmas viņus īpaši nesarūgtināja. Savukārt, Andris Līdaks vīriešu kanikrosā piedalījās ar sešiem suņiem – veimāriešiem un ungāru vižlām un paskaidroja, ka viņš pirms sacensībām savus suņus trenē tikai skrienot. „Nekas tāds īpašs nav jādara, tikai jāuztur laba fiziskā forma,” piebilst A. Līdaks. Vīrietis sacensībās piedaloties ik reizi, kad tās notiek, diemžēl tas neesot pārāk bieži.