Pēc 2010. gada Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm, kas viņai bija jau sestās karjerā, Anna ne bez rūgtuma sirdī lika punktu sportistes karjerai, taču no kamaniņu braukšanas prom aiziet nespēja. Ar savas treneres, krustmātes un kaimiņienes, slavenās Veras Zozuļas palīdzību viņa noorganizēja treniņgrupu bērniem.
Tagad tajā ir divpadsmit audzēkņu – jaunākajam ir deviņi gadi, viņš vēl sacensībās nepiedalās, vecākajam piecpadsmit. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādē A. Orlovas trenētie puiši izcīnīja trīs medaļas. Lūkass Krasts no Ulbrokas vidusskolas un Konstantīns Buglaks no Upesleju rehabilitācijas internātpamatskolas savās vecuma grupās kļuva par uzvarētājiem, bet vēl viens Ulbrokas vidusskolas pārstāvis Viktors Nahodkins ierindojās trešajā vietā.
A. Orlova gan atzīst, ka dabūt bērnus uz treniņiem kamaniņu braukšanā nemaz nav bijis tik viegli, īpaši sākumā. "Kad sāku strādāt par treneri, apstaigāju visas tuvējās skolas, atsaucība nebija pārāk liela. Tagad viņi paši sākuši nākt. Cits citam stāsta, cik forši esot braukt pa trasi. Bet vairāk es grupiņā vienkārši nevaru paņemt. Deviņvietīgā busiņā brauc 12 bērni un es trīspadsmitā. Tā tomēr nedrīkst."
Trenēties uz Siguldas trasi jaunie Stopiņu censoņi dodas divas reizes nedēļā. "Kamaniņu sporta federācija ir noīrējusi busiņu, ko izmantojam gan mēs, gan Ingrīda Amantova ar saviem bērniem Ropažos, gan Aiva Aparjode no Saulkrastiem ar savējiem," Anna arī piebilst, ka konkurenci bijušo kamaniņbraucēju un tagadējo treneru starpā nav izjutusi. Iespējams, arī tādēļ, ka jauniešu sacensību Latvijā jau nav nemaz tik daudz.
"Kad esam trasē, mums ir savs treniņu laiks un strādājam atsevišķi no citām grupām. Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka bērniem kļūst auksti, ja viņiem ilgi jāstāv un jāgaida startā. Ja ir mazāks skaits bērnu, viss notiek raitāk. Otrkārt, tāpēc, ka sporta skolā nepietiek kamanu. Ja treniņā uz diviem, trim bērniem ir tikai vienas kamanas, tas rada lieku stresu gan viņiem, gan man. Ja trasē trenējas tikai viena grupa, kamanu pietiek un katrs tiek pie savām. Vienā treniņā sanāk veikt četrus braucienus, lielākam skaitam vēl ir par maz spēka."
Uz vietas Ulbrokā jaunajiem kamaniņu braucējiem ziemā ir vēl divi fiziskie treniņi, bet vasarā, kad nav trases, – trīs, četri. "Plus ir estakādīte, kur var trenēt startu, ir sporta zāle, trenažieru zāle, baseins, stadions. Un viss pagasta bērniem par velti! Par to Stopiņu novadam liels paldies," gandarīta ir trenere.
Anna stāsta, ka bērni esot dažādi. Vienam ar trenera padomu uztveršanu iet diezgan grūti, bet dažs labs demonstrē gan apķērību, gan atzīstamu talantu, gan nopietnu attieksmi pret nodarbībām.
"Jau no pirmajiem braucieniem var pateikt, kuram ir iekšā. Visgrūtāk iemācīt pašus pamatus. Tā kā es pati esmu braukusi, brīžam liekas nesaprotami, kā tik elementāras lietas var nesaprast. Bet nobrauc divas, trīs reizes, un tad jau parasti aiziet. Cenšos strādāt tāpat, kā ar mani strādāja mana trenere Vera Zozuļa, kura tomēr kamaniņu sportā ir liela autoritāte. Lielākais gandarījums ir sajūta, ka bērni no tevis burtiski sūc ārā informāciju. Puiši ierauga mani nākam gar trasi un sajūsmināti skrien pretī ar jautājumiem."
Šogad Ulbrokā izveidota arī divnieku ekipāža, kurā brauc dziedātāja Imanta Vanzoviča dēli Alekss un Ralfs, 1998. un 1999. gadā dzimuši puiši. Ar Stopiņu novada domes finansiālu atbalstu viņiem arī izgatavotas jaunas kamanas. "Man ir doma sagatavot viņus un arī Konstantīnu Buglaku 2016. gada Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm Norvēģijā, kur startēs tieši šī vecuma sportisti. Tādam mērķim ir jābūt, gatavot viņus Latvijas mēroga mačiem taču nav jēgas."
Pierīgas skolēni valda Siguldas kamaniņu trasē