Leģendārās "Ironman" triatlona sacensības, kas ik gadu notiek Havaju salās, R. Sluckim nav gluži svešas. Pērn oktobrī viņš jau veica 3,8 km peldēšanas, 180 km riteņbraukšanas un 42 km skriešanas distanci, finišējot pēc deviņām stundām, 16 minūtēm un 22 sekundēm. Vairāk nekā 2000 sportistu konkurencē mārupietis ierindojās 97. vietā absolūtajā kopvērtējumā un 23. vietā savā vecuma grupā. Pirms mēneša Rinalds spēra vēl vienu soli tālāk un, debitējot "Ironman 70.3" pasaules čempionātā, izcīnīja trešo vietu M30 vecuma grupā (70,3 ir puse no klasiskā triatlona kopējās distances, skaitot jūdzēs).
Triatlonā četrus gadus
Ar triatlonu Rinalds Sluckis sāka nodarboties tikai 2008. gadā – pēc tam, kad brauciena laikā Portugālē bija pavērojis kādas sacensības. Sakontaktējās ar Romānu Melderi, kurš ir Latvijas "Ironman" rekordists, un sāka nopietnus treniņus. Sākotnējais mērķis bija startēt "dzelzs vīru" sacensībās Havaju salās 2013. vai 2014. gadā.
"Līdz tam biju nodarbojies ar basketbolu un vieglatlētiku, vēlāk ar hokeju. Laikam bija labi gēni un fiziskā sagatavotība, kaut arī pirmie testi liecināja, ka es triatlonam nepavisam nederu. Pirmajā gadā vai katrā treniņā "miru nost". Otrajā, kad trenējos 20–25 stundas nedēļā, sāka parādīties rezultāti, trešajā gadā jau tiku uz "Ironman"," Rinalds atklāj, kā izdevies piecgades plānu izpildīt trijos gados.
Prestižajās "Ironman" sacensībās nevar startēt katrs, kurš vēlas, – vispirms jāuzrāda pienācīgs rezultāts kādās no zemāka ranga sacensībām, kas kalpo kā kvalifikācija. R. Sluckim tas iepriekš bija izdevās Šveicē, kur viņš finišēja pēc deviņām stundām, 10 minūtēm un 52 sekundēm.
No baseina ezerā
Triatlona peldēšanas daļa notiek atklātās ūdenskrātuvēs. Lasvegasā sacensības noritēja vietā, ko Rinalds apzīmē ar vārdiem "piekakāta peļķe". Distances sākumā, kad dalībnieki peld blīvā grupā, nācies arī padzerties... Viņš apgalvo, ka pirms 2008. gada vispār nav mācējis peldēt un arī šobrīd šo uzskata par vājāko no trim disciplīnām.
"Lielākā daļa peldēšanas treniņu notiek baseinā. Protams, tie ir pavisam citi apstākļi salīdzinājumā ar ezeriem, taču tehnikas un izturības pilnveidošanai noder – tāpat kā maratonistam stadions." R. Sluckis treniņiem izmanto arī citas triatlonam ne gluži raksturīgas vietas – ziemā skrien manēžā un griež velotrenažieri, brauc trenēties uz riteņbraukšanas treku Paņevežā.
Klasisko triatlonu šobrīd uzskata par visstraujāk augošo izturības sporta veidu pasaulē, un tā popularitāte aug milzu tempos. Par to cita starpā liecina fakts, ka visi nozīmīgākie divriteņu ražotāji ir pievērsušies īpaši triatlonam paredzētu braucamrīku darināšanā – vēl pirms pieciem gadiem nekas tāds nebija novērojams.
Rinalds Sluckis savu "Trek" divriteni vērtē kā labāko, kas ir pieejams, taču nepārvērtē tā nozīmi: "Apziņa, ka tev ir tas labākais, varbūt nedaudz palīdz. Protams, ritenis ir svarīgs, tomēr visu izšķir ciska." Ir vēl arī smalkākas nianses. Piemēram, noskaidrots, ka noskūtas kājas 180 km riteņbraukšanas distancē dodot par divām minūtēm labāku rezultātu.
"Ja tā padomā, Latvija ar saviem laika apstākļiem ir triatlonam pilnīgi nepiemērota vieta. Taču varbūt tieši tas mūs norūda un salīdzinājumā ar dienvidu valstu sportistiem dod zināmas priekšrocības," spriež latviešu triatlonists.
Fiziski visgrūtākā ir skriešana – un ne tikai tāpēc, ka notiek sacensību pēdējā daļā. Tieši skrienot visvairāk tiek tērēta enerģija un kalorijas. Reiz kādās sacensībās lielā karstumā Rinalds tūlīt pēc finiša noģībis un nonācis ātrās palīdzības aprūpē ar 41 grāda temperatūru. Pēc stundas gan atkal bijis uz kājām.
Triatlona ceturtā disciplīna
"Profesionāļu vidū kādi pirmie divdesmit pasaulē ir aptuveni vienādā līmenī, un par 80–90 procentiem konkrētās sacensībās visu nosaka tas, kas viņiem ir galvās, un uzturs," pauž R. Sluckis. Šī iemesla dēļ pastāv uzskats, ka triatlons patiesībā sastāv no četriem veidiem jeb segmentiem – vēl arī pareizas ēšanas treniņprocesa laikā un sacensībās. Gatavošanās periodā "degvielu" organismam nodrošina zivis, putna gaļa, veselīgas taukvielas, rieksti. Tuvojoties sacensībām ,uzsvars tiek likts uz ogļhidrātiem – auzu putra, rīsi u. c. Vismaz reizi dienā Rinalds cenšas lietot augļus un salātus.
"Lasvegasā, kur bija 40 grādu karstums, ar ēdināšanas lietām līdz galam netiku galā. Šādā temperatūrā organisms strādā pavisam citādāk nekā mūsu padsmit grādos, un šoreiz to noslēpumu, kā bija jārīkojas, neizdevās atklāt. Bet nekas, arī tā ir pieredze, turpinu meklēt, analizēt, krāju praksi. Varbūt esmu pārāk liels individuālists un neņemu vērā, ka prātīgāk ir mācīties no citu, ne savām kļūdām. Taču man liekas, ka izpratne par lietām rodas praksē un paša pieredzē. Ir jāpiedzīvo kaut kas nepatīkams, lai ķermenis šīs sajūtas atcerētos un lai tās vairs neatkārtotos."
Vienlaikus Rinalds uzsver gan trenera Romāna zināšanu nozīmi, gan komandas faktoru: "Triatlons ir individuāls sporta veids, taču komandai ir nenovērtējama nozīme. Vienatnē taču sevi ir grūtāk piespiest strādāt treniņos." Viņš ir "Ironman.lv" triatlona komandas dalībnieks.
250 kilometri vientulības
Kaut arī triatlons ir fiziski ārkārtīgi grūts sporta veids, ne mazāka nozīme ir citiem faktoriem. Īpaši tiek trenēta psiholoģiskā noturība, kam mēdz būt izšķiroša loma. Piemēram, lai pierastu pie tā, ka pilnīgā vienatnē jānobrauc milzu attālumi ar divriteni vai jānoskrien maratons, Rinalds mēdz viens pats veikt 250 km garus izbraucienus ar divriteni. "Šādās reizēs ir dažādas stadijas – ir brīži, kad uzsit adrenalīnu, pēc tam "uznāk melnie", situācijas mēdz būt baisas. Bet arī tas pieder pie mentālās izturības trenēšanas."
Vēl viens būtisks faktors ir organisma spējai atjaunoties pēc smagajām slodzēm. "Var divas dienas trenēties maksimālā režīmā pa sešām stundām, bet trešajā un ceturtajā dienā tas vairs nebūs iespējams, un no treniņa vispār nebūs nekādas jēgas. Tāpēc ir svarīgi pareizi sadalīt slodzes, lai organisms varētu arī atpūsties." Rinalda ierastais nedēļas ritms ir šāds: pirmdiena brīva, no otrdienas līdz ceturtdienai nopietni treniņi, piektdien vieglāks režīms, sestdien un svētdien atkal nopietns darbs, pēc kura pienākas pelnīta brīvdiena. Svarīga nozīme dienas režīmā ir arī miegam, kas ir labākais atjaunošanās veids. Rinalds katru dienu miegam velta 45 minūtes un jau desmitos vakarā ir gultā.
Pērn pēc finiša "Ironman" maratonā R. Sluckis pilnīgi neko neesot darījis septiņas dienas, šogad pēc "pustriatlona" Lasvegasā vieglus treniņus atsācis jau ceturtajā dienā. "Uzskata, ka pēc triatlona organismam nepieciešamas septiņas nedēļas, lai pilnībā atgūtos. Es jūtos slikti, ja neko nedaru, – sliktāk guļu, pieaug svars, ārsti saka, ka var rasties veselības problēmas. Tā ir kā narkotika," skaidro triatlonists. Starp citu, izpētīts, ka sievietes organisms deviņu stundu "Ironman" triatlona sacensību laikā novecojot par deviņiem mēnešiem.
Divi dažādi triatloni
Nezinātājam varētu būt nesaprotami, kāpēc Rinaldam būtu jātiecas tikai uz "Ironman" sacensībām, it kā pavisam piemirstot, ka triatlons ir arī olimpisko spēļu programmā – gan citā distancē (1,5 km peldēšana, 40 km riteņbraukšana, 10 km skriešana). Mārupietis uz to atbild pavisam vienkārši – tie ir divi dažādi sporta veidi.
"Treniņu apjomi abos triatlona veidos ir apmēram vienādi, galvenā atšķirība ir intensitātē. Olimpiskajā triatlonā tā ir nesalīdzināmi augstāka. Otra lieta – tur ir jābūt ļoti labam peldētājam. Ja sacensību laikā pēc peldēšanas būsi atpalicis no vadošās grupas, ļoti niecīgas cerības, ka uz riteņa vai skrienot varēsi viņus panākt, jo distances nav tik garas. Turklāt riteņbraukšanā pastāv iespēja "pasēdēt grupā" un pietaupīt spēkus. Abus parējos veidus uztrenēt ir vieglāk, peldēšanai jābūt jau pamatā. Pieredze liecina, ka vēlāk pēc pāriešanas uz klasisko triatlonu ne visi no labākajiem arī tur iekļūst elitē."
Raudzīs ielauzties starp profesionāļiem
"Amerikāņiem ir tāds teiciens – Chase your dream! (Seko savam sapnim!). Nav jau grūti vienkārši nosaukt sevi par profesionāli, bet jautājums – vai esi gatavs patiešām pakārtot visu savu dzīvi profesionālam sportam. Šādu iespēju apsvēru jau pagājušajā vasarā, bet darba dēļ šos plānus nācās atlikt. Šogad vēlreiz visu pārdomāju, izrēķināju budžetu un nolēmu – ja Lasvegasā būs labs rezultāts, es uz to iešu. Rezultātu gribēju mazliet labāku, tomēr mēģināšu startēt Pro kategorijā un pelnīt ar to naudu. Darba lietas nolieku malā, man ir pilnīgs ģimenes un biznesa partneru atbalsts," stāsta R. Sluckis.
Rinalds apzinās, ka nākamo 2–3 gadu laikā būs radikāli jāuzlabo rezultāti peldēšanā un skriešanā, lai cīnītos par augstām vietām elites grupā. Bet pirmā atskaite plānota pēc jau gada. "Ir starpība starp labu amatieri un elites profesionāli. Gribu saprast, ko tas nozīmē, un centīšos noskaidrot, vai man ir pa spēkam progresēt un izaugt līdz šim līmenim. Ja neizdosies – nekas, tik un tā būs ko pastāstīt bērniem." Izmaiņas treniņprocesā jau ir veiktas. Piemēram, peldēšanā ierasto četru kilometru vietā R. Sluckis tagad veic sešus, septiņus. Pats atzīst, ka organisms vēl nav pieradis un pretojas, taču tas esot pat interesanti.
Treniņu un sacensību grafiks Mārupes triatlonistam ir saplānots līdz nākamā gada 7. jūlijam, kad Frankfurtē notiks "Ironman" Eiropas čempionāts. Līdz tam paredzēta gan treniņnometne augstkalnē, gan sacensības Apvienotajos Arābu Emirātos, gan pusotru mēnesi ilgi treniņi Amerikā, kas tomēr ir triatlona Meka un bez kuras izsisties nopietnā triatlona apritē nav iespējams.
Rinalds Sluckis uzskata, ka četru gadu ilgās nodarbības ar triatlonu ir mainījušas viņa dzīvi. "Esmu kļuvis daudz ātrāks, tiešāks, mērķtiecīgāks, man nav laika garām pļāpām, jo jāsteidzas uz nākamo treniņu. Tas arī ir iemācījis strukturizēt savu rīcību, noteikt prioritātes. Es vēl nezinu, kādas ir sajūtas, kad piedzimst tavs bērns. Bet tās emocijas, kuras es izjūtu triatlona pēdējos 50 metros, nav salīdzināmas ne ar ko. Tās liek to atkārtot vēl un vēl. Ir kolosāla sajūta, kad esi sevi pārvarējis, izcīnījis uzvaru pār sevi. Un ja vēl uzvarējis kādu..."
