Kad cerības nokļūt uz 2012. gada Paralimpiskajām spēlēm jau bija zudušas, Starptautiskā Jātnieku federācija negaidīti ziņoja, ka sacensībās aicināts piedalīties arī Rihards Snikus. "Sajūtas ir dikti foršas, un tas bija ļoti necerēti," atzīst jaunietis, kurš uz Londonu dosies kopā ar vēl septiņiem valsts paralimpiešiem.
"Tas, ka varēšu piedalīties šajā disciplīnā pats pirmais no Baltijas valstīm, manuprāt, ir sasniegums. Tagad priekšā liels darbs, lai kārtīgi sagatavotos un parādītu savu labāko sniegumu," priecīgi atzīst 23 gadus vecais sportists. Rihards gan neslēpj, ka šogad uz pašu augstāko vietu vēl necer, taču būtu ļoti laimīgs iekļūt olimpiskajā sešiniekā un atzīst, ka tā tomēr būšot mazliet arī laimes spēle.
Paralimpisko spēļu noteikumi paredz, ka kopā ar jātnieku dodas divi zirgi, tāpēc steidzīgi, bet rūpīgi izmeklēti arī zirgi, kas piedalīsies sacensībās, – Šardonē un Prestižs.
Rihards, ikdienā trenējoties jātnieku klubā "Telfas", jāj ar zirgu Falko, tāpēc tagad jāpierod pie jaunajiem zirgiem, un tas prasa laiku. "Tas, cik grūti ir treniņi, atkarīgs no paša zirga. Šajā gadījumā sākums bija pagrūts, jo trenējos ar jaunu zirgu, ar ko vēl nekad nebiju jājis." Ar zirgu Šardonē Rihards Latvijas sacensībās startējis tikai divas reizes, tāpēc, gatavojoties atbildīgajam startam, vēl būs jāiegulda pamatīgs darbs. "Ir tik maz laika, lai pierastu pie zirga, viņa kustībām un gaitas. Lai nosēdētu zirgā taisni, ir nepieciešami treniņi arī trenažieru zālē. Galvenais ir jātnieka un zirga sadarbība, saskaņa."
Vaicāts par konkurenci, sportists atzīst, ka no tās viņam nav bail, jo vienmēr atradīsies kāds cits, kurš būs labāks. "Tāpēc rodas vēlme vēl labāk to lietu darīt. Konkurence ir ļoti nepieciešama, lai sasniegtu savu labāko rezultātu," pārliecināts ir Rihards.
Prestiži, bet ļoti dārgi
Paralimpiskajās spēlēs konkurence būs liela, jo piedalās sportisti no visas pasaules. Sportisti ir iedalīti piecās grupās atbilstoši katra spējām. Rihards startēs grupā ar vissmagāko invaliditāti. Paralimpiskās iejādes nodaļas vadītāja Darja Tihomirova pastāstīja, ka sacensības noritēs trīs dienas un Rihards demonstrēs programmas trīs disciplīnās. "Viena programma ilgst aptuveni četras minūtes, un tajā iekļauti vidēji 12 līdz 15 vingrinājumi, kuri ir ļoti sarežģīti un jāizpilda noteiktā secībā."
Vingrinājumi jāizpilda soļos, taču savu talantu Rihards varēs parādīt arī "Freestyle" jeb brīvā stila programmā, kas šogad kopā ar treneriem izveidota soļiem ļoti bagāta. Vaicāta, kāpēc sportistam uz Londonu brauks līdzi viens, nevis divi zirgi, iejādes nodaļas vadītāja paskaidro – viens ir pamatzirgs, bet otrs – rezerves. "Kaut arī zirgs ir liels un smags dzīvnieks, tas tomēr ir ļoti trausls. Var savainoties, braucot mašīnā vai treniņa laikā."
Arī izmaksas zirgu transportēšanā un jātnieka dalībai paraolimpiskajās spēlēs mērāmas vairākos 10 tūkstošos latu. Savukārt katras starptautiskās sacensības vien izmaksā aptuveni četrus tūkstošus eiro. D. Tihomirova atklāj, ka, dodoties uz sacensībām, parasti ir visnabadzīgākā komanda. "Paši braucam, visu sagatavojam."
Tieši gatavojoties paralimpiskajām spēlēm, atklājies, cik mazā Latvijas jātnieku sabiedrība ir atvērta un gatava palīdzēt. "Tas ir ļoti aizkustinoši. Ir sajūta, ka mūs ļoti atbalsta, turklāt nevis kā cilvēkus ar invaliditāti, kuriem ir jāpalīdz, bet kā sportistus, kuri ir sasnieguši augstākos sportiskos rezultātus. Un tas ir ļoti būtiski," uzsver D. Tihomirova.
Veiksme noderēs
Lai dotos uz paraolimpiskajām spēlēm, nepieciešams piedalīties sacensībās un iegūt atbilstošu punktu skaitu starptautiskajā jātnieku reitingā. Rihards šajā reitingā ir augstajā 15. vietā. Treniņi notiek sešas dienas nedēļā. Tajos tiek gan apgūti soļi, gan jāšanas tehnika, jātrenējas arī trenažieru zālē. "Mums ir ļoti labs jātnieks un zirgs. Jābūt arī mazliet veiksmei, bet zinu, ka Rihards parādīs, ko spēj." Trenere Rihardu raksturo kā mērķtiecīgu cilvēku, kas zina, ko grib.
Riharda vectēvs Andrejs Jurevičs pastāstīja, ka puisis ar treneri Olgu saticies laikā, kad bērnībā apmeklējis sanatoriju Vaivaros. Turpat esot notikušas arī reitterapijas nodarbības. "No zirga viņam nebija bail. Kad bija jādodas mājās, treneri teica, ka Rihards var turpināt treniņus arī Baldonē. Tā mēs sazinājāmies ar Olgu. Tagad viņš Baldonē uz treniņiem dodas jau sešus septiņus gadus."
Olga ir reitterapijas speciāliste, un šī profesija prasa medicīnas un psiholoģijas zināšanas. "Bez zināšanām varam nodarīt ļaunumu gan zirgam, gan jātniekam." A. Jurevičs atklāj, ka zirgu jāšanas sports ir prestižs un prasa arī lielu finansiālu ieguldījumu – nepieciešams iegādāties speciālu aprīkojumu, tērpu, maksāt par treniņiem. "Aiz katras spožās uzvaras ir smags darbs." Puisi uzaudzinājuši vecvecāki, un viņi ļoti lepojas ar Rihardu.
Brīvajā laikā dīdžejs
Trenēties nav viegli, taču Rihards atklāj, ka enerģiju treniņiem atrod pats sevī. "Pats dzenu sevi uz priekšu, jo negribu dienām sēdēt mājās un neko nedarīt. Protams, ir brīži, kad neko negribas, bet tad es padomāju ‒ ja es neko nedaru, tad arī neko nesasniegšu." Lai gan treniņi aizņem lielu daļu Riharda laika, puisim atliek brīži arī saviem hobijiem un sirds lietām. "Gandrīz katru dienu braucu ar velosipēdu. Taču mans hobijs un darbs ir dīdžejošana.
Gandrīz katru piektdienu spēlēju diskotēkas Baldones klubā "Avots" kā DJ Richy Rich." Protams, neizpaliekot arī ikdienas darbi: trauku mazgāšana, malkas skaldīšana, arī mācības skolā. Laiks tiek atvēlēts arī interneta vietņu veidošanai un mūzikas taisīšanai datorā. Tomēr par savu mērķi sportista karjerā Rihards ir izvirzījis reiz iegūt arī olimpisko medaļu. "Tas ir augstākais, ko sportists var sasniegt," teic Rihards.
