Trases īpašnieks Ivars Ciaguns uzskata, ka, viņaprāt, tracis ap pagājušās nedēļas nogalē notikušo gadījumu, kad kāds puisis, aizķeroties aiz „T" veida vilcējpacēlēja, savainoja muguru, esot nepamatoti liels.
"Ažiotāža pietuvināta tuvu tam, it kā būtu noticis kaut kas krimināls. Apbrīnoju nenormāli lielo interesi par šo salīdzinoši mazo atgadījumu," pauž I. Ciaguns. Negadījumu prakse slēpošanas trasēs neesot nekas neparasts. "Neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ puisis pavirši noāķējās un rezultāta uzāķējās aiz jakas. Savukārt darbinieks "nogulēja ar pogu" un slēpotājs pārvēlās pāri malai," situāciju skaidro I. Ciaguns.
"Paldies Dievam, ar viņa veselību nav tik ļauni. Ar šo pacēlāju viņš kalnā augšā ir braucis tūkstošiem reižu, bet šoreiz kaut kā tā jaka aizķērās. Iespējams, viņš, kā jau sportists, paviršāk noāķējās. Viņi te kā pa savu kabatu visu dara."
Trases saimnieks un trīskārtējais olimpiskais čempions slēpošanā I. Ciaguns tomēr neslēpj, ka savus pienākumus rūpīgāk vajadzējis pildīt arī dežurantam, kas atrodas trases augšā – pacēlāju vajadzēja apturēt, taču tas nav ticis izdarīts. Vaicāts par trases dežuranta turpmāko darbību, īpašnieks joko, ka piespriedīšot nomētāšanu ar akmeņiem, taču ātri kļūst nopietns un tomēr atzīst, ka puisis šeit godīgi pelnot naudiņu un notikušo nevar nosaukt citādi kā vien par negadījumu.
I. Ciaguns iesaka slēpotājiem pašiem būt piesardzīgiem un nedoties uz slēpošanas trasēm, kad ārā valda nepiemēroti laikapstākļi. "Uz kalna esi tikai tu, slēpes un sniegs. Trasi nevajag vainot."
"Ja krustojumā saskrienas divas mašīnas, vai tad krustojumu atzīst par vainīgo?" pārdomās dalās I. Ciaguns.