1. Vai piekrītat, ka acis ir dvēseles spogulis?
– Varu piekrist gan kā acu ārste, gan kā cilvēks. Reizēm, skatoties cilvēkam acīs, pat bez aparatūras zinu, vai tikai parunāsim vai arī būs nepieciešama ārstēšana. Esmu acu ārste ar lielu gadu stāžu, tāpēc uzreiz pamanu, vai acī ir katarakta, konjunktivīts vai svešķermenis.
2. Vai pacienti no acu ārsta baidās tāpat kā no citiem ārstiem, piemēram, zobārsta?
– Mazi bērniņi, ieraugot balto halātu, raud arī pie acu ārsta. Cita lieta, kādā garastāvoklī viņi iziet no mana kabineta! (Smejas.) Pirms stundas mums te gan gadījās psiholoģiska drāma, bet viss beidzās labi. No ārstiem ļoti baidās jauni vīrieši – viņiem ir bail, ka kaut ko atradīšu. Varētu domāt – ja neapmeklētu pārbaudi, problēma pazustu.
Mūsu ģimenes ārsti bieži diemžēl aizmirst, ka bērniem acu ārsts noteikti ir jāapmeklē gada vecumā, trīs gadu vecumā un pirms skolas. Jaunam cilvēkam bez sūdzībām acu ārstu vajadzētu apmeklēt reizi divos, trijos gados. Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma par ļaunu nenāktu pārbaudi veikt reizi gadā.
3. Redzi sarunvalodā parasti raksturo kā vāju, ļoti labu vai normālu. Bet vai redze var būt ideāla?
– Jēdzienā "redze" ietilpst redzes asums, acs ābola uzbūve, apvalka uzbūve utt. Nekas nav ideāls, taču ir pieņemta norma, kas ir 10 rindiņas redzes pārbaudes tabulā. Ideālas redzes apzīmējums ir ļoti "slidena lieta".
4. Kāds ir svarīgākais mūsdienu acu ārsta medicīnas instruments? Kāds tas bija pirms 20 gadiem?
– Spraugas lampa, jo ar tās palīdzību varam apskatīt gan acs ārējo daļu, gan acs dibenu, gan mērīt asinsspiedienu. Izmantojam arī redzes asuma pārbaudes tabulu, ir ultraskaņa, keratometrs u. c.
Pirms 20 gadiem mums bija Goldmana spogulis ar lupām. Izvēloties atbilstošu lupu, skatījos acs ārējo vai iekšējo daļu. Bija arī spraugas lampa, bet tagad pat bail atcerēties, cik briesmīga tā bija (smejas). Jo tu vairāk redzi, jo vairāk atrodi. Tagad diagnosticēt ir daudz vieglāk, taču ārstēšanas metodes diemžēl nemainās tik ātri. Tomēr strādāt mūsdienās ir daudz interesantāk.
5. Nosauciet trīs labas redzes pamatnosacījumus.
– Galvenais ir vispārējā veselība. Cilvēkam, kuram ir problēmas ar vielmaiņu, stāju vai kustībām, būs problēmas ar redzes aparātu. Būtu nepieciešams ievērot pareizu dienas režīmu, veselīgu uzturu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Tad mums būtu mazāk tuvredzības, sauso acu un, galvenais, mazāk distrofisko pārmaiņu, kas saistītas ar asinsvadu sistēmu.
6. Ir mīts, ka, valkājot brilles, redze kļūst aizvien vājāka – vajag arvien stiprākas brilles. Vai tā ir patiesība?
– Protams, nē. Dakteris nozīmē brilles tikai tad, ja tās patiešām ir vajadzīgas. Pie tālredzības, tuvredzības vai dažādos vecumos ir dažādas ārstēšanas pieejas. Ir jādomā, lai muskuļi nepārpūlas vai tieši otrādi – papūlas. Plusus vai mīnusus brillēm palielina tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, nevis tie palielinās tāpēc, ka dakteris izrakstījis brilles.
7. Vai varat ieteikt kādu vingrinājumu redzes asuma uzlabošanai vai trenēšanai?
– Lielākā slodze redzes aparātam ir ik palaikam paskatīties tuvumā, piemēram, strādājot pie datora. Ja gribam samazināt noslogojumu, ir jāskatās tālāk un tālāk. Manuprāt, pats labākais vingrinājums ir atrasties pie skaista dabas skata un skatīties tā tālākajā punktā. Galvenais, lai būtu ļoti smuki.
8. Vai joprojām efektīvākā redzes pārbaude ir aizklāt vienu aci un saukt simbolus no tabulas?
– Modernie aparāti palīdz dakterim orientēties, bet, ja cilvēkam nav sūdzību, tad ar šo pārbaudi sākam.
9. Jūsu ikdiena ir ļoti noslogota, jo Olaines veselības centrs nav vienīgā darbavieta. Latvijā trūkst zinošu oftalmologu vai arī ir ļoti daudz cilvēku ar sliktu redzi?
– Tāpat kā ģimenes ārstiem, daudzi mani kolēģi ir jau cienījamā vecumā. Acu ārstu skaits nepalielināsies, jo mūsu valsts grib, lai primārās apskates veiktu ģimenes ārsts, bet tas nav pareizi, jo arī viņu noslogojums ir ļoti liels.
Taču, runājot par mani, mums ir daudz jaunu oftalmologu, kuri ir mācīti un grib operēt, bet šeit tas pagaidām nav iespējams. Es neoperēju, tāpēc nevaru strādāt slimnīcā. Šeit man nesanāk pilna slodze, taču man ir jādzīvo. Mana apakšspecialitāte ir kontaktologs, tāpēc mani papildpienākumi ir darbs ar kontaktlēcām.
10. Vai atceraties kādu kuriozu savā ārsta praksē?
– Atnāk pie manis vīrietis gados. Atnes savu kartīti, apsēžas un saka: "Ziniet, dakter, tās zāles, ko jūs man izrakstījāt nu nemaz nepalīdz!" Šķirstu kartīti, lai atcerētos, ko tad esmu izrakstījusi, un tomēr pārjautāju, vai tad patiešām nemaz nepalīdz. Uz ko onkulis man atbildēja: "Nu godīgi sakot, vēl nemaz neesmu nopircis!" Bet nemaz nepalīdzot! (Smejas.)
Iepriekš:
Ārstē tā, ka krakšķ