Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Diskusija "Dzīves kvalitātes uzlabošana cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības" 28. janvārī ilga aptuveni divas stundas, taču ne uz vienu no sasāpējušajiem jautājumiem ministrijas pārstāvji – Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departaments vecākā eksperte Liene Kauliņa-Bandere – atbildēt tā arī nespēja. Konstruktīvu atbilžu vietā diskusijas dalībnieki saņēma vien solījumus, ka drīzumā šie jautājumi tiks risināti, par ko ministrijas pārstāvji izpelnījās neviltotu kritiku no sanākušajiem.

Papildus izskatāmajiem jautājumiem biedrību pārstāvji mēģināja noskaidrot, piemēram, kad gaidāmas valsts pabalsta apmēra iespējamās izmaiņas (jau kopš 2009. gada tas nav mainījies un ir 75 lati mēnesī), kāpēc cilvēkiem ar invaliditāti pabalsta apmērs ir 150 lati, taču pēc 18 gadu sasniegšanas tas sarūk līdz 100 latiem, kad ieviesīs pabalstu aizgādņiem, kāpēc jaunieši invalīdi nesaņem atlaides ārsta apmeklējumam, vai būtu iespēja bērnu invalīdu vecākiem piemērot nodokļu atvieglojumus, tostarp, kas pašlaik tiek darīts, lai pabalstu palielināšanas jautājums tiktu virzīts uz priekšu, kā arī daudziem citiem jautājumiem.

Pēc diskusijas L. Kauliņa-Bandere portālam "Apriņķis.lv" pauda, ka diskusija bijusi veiksmīga abām pusēm. "Labklājības ministrijas pārstāvji sniedza ieskatu, kas pašlaik tiek darīts, un mēs saņēmām priekšlikumus no nevalstiskajām organizācijām, kādi pasākumi būtu prioritāri veicami." Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka, ņemot vērā iepriekšējos krīzes gadus, daudzus iecerētos pasākumus nebija iespējams īstenot. "Tomēr jānorāda, ka krīzes laikā pabalsti netika samazināti ne par santīmu, pat tika rasti jauni pakalpojumi: asistents izglītībā, asistents pašvaldībā, kam tika piešķirts divu miljonu latu finansējums."

Savukārt Salaspils novada domes priekšsēdētāja otrā vietniece Malda Caune pastāstīja, ka ir sagatavota vēstule, kas tiks nosūtīta labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, Aijai Barčai, Arvilam Ašerādenam un Labklājības ministrijas ierēdņiem. "Gribam saņemt atbildes tieši uz šiem jautājumiem, kāpēc netiek palielināti pabalsti. Ja par astronomiskām summām paceļam valstī algas lielajās kapitālsabiedrībās – "Latvijas Dzelzceļš", "Latvenergo" –, tad kāpēc nevar piešķirt dažus latus šiem pabalstiem. Īsti nesaprotam, kas šos jautājums Labklājības ministrijā "bīda", kas ar tiem nodarbojas un kas iesaka, ko konkrēti virzīt uz valsts budžetu. Par pabalstiem, izrādās, nemaz netika runāts 2013. gada budžeta ietvaros," skumji atzīst M. Caune, taču pauž apņēmību turpināt cīnīties.

Uz diskusiju Salaspils Sociālajā centrā vēl bija ieradušies novada pašvaldības, Salaspils bērnu un jauniešu invalīdu biedrības "Zelta atslēdziņa", Siguldas biedrības "Cerību spārni", Olaines biedrības "Ābolītis", Ķekavas dienas centra, BJID no Ropažiem un Rīgas pārstāvji.