Likums par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu līdz šim paredzēja, ka smēķēt ir aizliegts tuvāk par desmit metriem no ieejām valsts vai pašvaldību iestāžu ēkās, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās.
Ceturtdien Ministru kabineta atbalstītajos grozījumos šie aizliegumi attiecināti arī uz daudzdzīvokļu māju un publisko ēku balkoniem un lodžijām, kā arī desmit metru distanci no daudzdzīvokļu māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.
Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe ir pārliecināts, ka jebkurš solis smēķēšanas ierobežošanā ir apsveicams un atbalstāms. "Ja noteikumi kļūs stingrāki, gan jau kāda daļa cilvēku padomās, vai ir vērts smēķēt. Ja kaimiņam pa logu no blakus dzīvokļa nāks cigarešu dūmi, viņam būs tiesības sūdzēties, bet policijai – tiesības pieņemt mērus. Jautājums, vai un kā šie noteikumi darbosies, kā varēs izkontrolēt to izpildi."
Dakteris V. Siļķe ne bez lepnuma stāsta – viņa vadītajā slimnīcā nesmēķējot neviens vīrietis un tikai dažas sievietes. "Jo vairāk par smēķēšanas kaitīgumu runās, jo labāk. Sevišķi skolās – lai varētu salīdzināt, kāds ir nopīpējies jaunietis un kāds tas, kurš nodarbojas ar sportu. Ja jaunieši sapratīs, ka pīpēt ir ne tikai kaitīgi, bet arī nav stilīgi, efekts būs."
Savukārt Olaines pašvaldības izpilddirektors Andris Bergs pret jaunajiem likuma grozījumiem ir, maigi sakot, skeptisks. Viņaprāt, šobrīd spēkā esošie noteikumi par smēķēšanas ierobežošanu jau ir pietiekami stingri un jauno izpildi nokontrolēt būs ārkārtīgi grūti.
"Domē strādāju jau 12 gadu, esmu daudz kontaktējies ar pašvaldības policijas pārstāvjiem, un pa šo laiku nav bijis nevienas sūdzības, kas saistīta ar smēķēšanu uz balkoniem. Kad Olainē atklāja meža parku, bija diskusija par to, vai šajā vietā vajadzētu noteikt stingrākus smēķēšanas noteikumus, tomēr vairākums izšķīrās pret to. Protams, pie estrādes un bērnu laukumā tas nav pieļaujams, taču, ja kāds pīpē, ejot pa taciņu, diez vai tā ir liela problēma."
Viens no jauno grozījumu punktiem arī paredz tiesības pašvaldībām izdot noteikumus, kuros būtu noteikti papildu smēķēšanas aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, pie vēstures un kultūras pieminekļiem, publiskos pasākumos, uz atsevišķām ielām, parkos, skvēros, peldvietās. Turklāt pašvaldības arī drīkstēs veidot savas uzraudzības institūcijas vai arī pilnvarot noteiktas personas šim darbam. A. Bergs pieļauj, ka Olaines novada domes deputāti varētu izšķirties par šādu soli, taču administrācija ar tamlīdzīgu priekšlikumu klajā nenākšot.
Salaspils pašvaldības policijas priekšnieks Dzintars Strožs nenoliedz, ka likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā darba kontrolējošo funkciju izpildē būs vairāk, taču tādēļ policisti no pienākumu pildīšanas nevairīsies.
"Domāsim, kā šādā situācijā rīkoties. Jāņem vērā, ka, lai kādu sodītu par smēķēšanu neatļautā vietā, ir nepieciešami pierādījumi, bet tos savākt bieži ir ļoti grūti. Līdz šim esam sodījuši par smēķēšanu kāpņu telpās un autobusa pieturās, tāpat arī pusaudžus, kuri smēķē uz ielas. Mēnesī sanāk līdz 20 administratīvo protokolu. Kā nesmēķētājs likuma grozījumus atbalstu, kaut gan man tie vairāk liekas kā audzinoša norma, lai celtos iedzīvotāju kultūras līmenis. Lai nesmēķētājam nevajadzētu katru dienu iet cauri piepīpētai kāpņu telpai."
Veselības ministrija norāda, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo līdz ar izmaiņām likumdošanā tiks samazināts risks iedzīvotājiem būt pakļautiem dažādām tabakas industrijas patēriņu veicinošām aktivitātēm. Tāpat tiks pastiprināta pašvaldību atbildība un līdzdalība savu iedzīvotāju veselības saglabāšanā.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā par smēķēšanu neatļautās vietās paredzēts naudas sods līdz desmit latiem. Soda nauda var tikt piemērota arī par likuma prasībām neatbilstošu telpu ierādīšanu smēķēšanai un likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu.
Pret smēķēšanu Veselības ministrija plāno cīnīties pašvaldību rokām