Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Apstiprinātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei" paredz ieviest un attīstīt sirds un asinsvadu slimību profilaksi iedzīvotājiem 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā atbilstoši starptautiski atzītai SCORE metodei jeb sistemātiskā koronārā riska izvērtēšanai, kas tiek izmantota fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko desmit gadu laikā.

Sirds un asinsvadu profilakses programmā paredzēts, ka ģimenes ārsta praksē pacientam tiks noteikts kardiovaskulāro saslimšanu risks, pielietojot SCORE metodi. Pirms sirds un asinsvadu slimības riska noteikšanas pacientam tiks veikta saslimšanas un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena noteikšana, vidukļa apkārtmēra un ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšana, kā arī sirds un miega artēriju auskultācija.

Pēc VM paustā, sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšana ir nepieciešama, lai izvērtētu konkrētā pacienta iespējamo turpmāko sirds un asinsvadu slimību notikumu risku, novērtētu nepieciešamo papildu izmeklējumu lietderību un apjomu, atkarībā no riska noteiktu nepieciešamo profilaktisko pasākumu apjomu un izdalītu augsta riska pacientus. Jo lielāks iespējamo turpmāko kardiovaskulāro saslimšanu notikumu risks, jo intensīvāki profilaktiskie pasākumi jāveic, lai iespējami izvairītos no šīs slimības un tās radītām sekām.

Ministrija informēja, ka SCORE metode kardiovaskulāro saslimšanu riska noteikšanai jau šobrīd tiek izmantota speciālistu – gan ģimenes ārstu, gan kardiologu – vidū. Turklāt jau šobrīd normatīvos paredzēta arī manipulācija kardiovaskulārā riska noteikšanai pacientam ar arteriālo hipertensiju, ko var pielietot ģimenes ārsts, internists un pediatrs.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka kārtība veselības aprūpes pakalpojumiem sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem, kuriem ir kardiovaskulāra slimība ar noteikumu projektā norādītām pazīmēm, piemēram, bijis miokarda infarkts vai bijis akūts koronārs sindroms. Šiem pacientiem jau tiek nodrošināta veselības aprūpe atbilstoši medicīniskām indikācijām un nav lietderīgi profilakses ietvaros konstatēt jau zināmu saslimšanu.

Noteikumu projekts paredz arī noteiktus pasākumus turpmākai pacienta veselības aprūpei atkarībā no noteiktā kardiovaskulāro saslimšanu riska, ietverot gan diagnostiskos izmeklējumus, gan rekomendācijas, kā arī turpmāko novērošanu līdz nākamajai riska noteikšanai.

Papildus izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmi pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus – pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.

VM gan norāda, ka izstrādātie noteikumi vienlaikus paredz, ka tiktāl, cik tie nenosaka citādi, ir piemērojami noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas savu spēku zaudēs šī gada 1. septembrī, proti, jautājumos, ko neregulē noteikumu projekts, piemērojama Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība.

Vienlaikus ministrija turpinās darbu pie vienota normatīvā akta – Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības – izstrādes, tādējādi šie noteikumi zaudēs spēku līdz ar vienotā regulējuma izstrādi un pieņemšanu, savukārt noteikumos ietvertais regulējums tiks iekļauts attiecīgajā vienotajā normatīvajā aktā.

Kā atgādina ministrija, sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā, un to apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, turklāt šīs slimības ir arī visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību radītās sekas, svarīgi uzlabot profilaksi un agrīnu diagnostiku tieši primārās veselības aprūpes līmenī, jo tieši tā ir nozīmīga veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, veidojot pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā, uzskata VM.

Valsts sirds un asinsvadu slimību profilaksē investēs, atvēlot 2018. gadā divus miljonus eiro, 2019. gadā – 2,6 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 3,2 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31. augustam.

Savukārt no 1. septembra spēkā jāstājas jaunajai Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībai, ar kuru VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.

Kā norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.