Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirmajā darba grupas sanāksmē kā vieni no aktuālākajiem sociālajiem jautājumiem, kas būtu jārisina valsts līmenī, tika noteikti obligātā veselības apdrošināšana, garās rindas uz pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālās aprūpes speciālistu trūkums.

Darba grupas vadītāja, Rīgas domes pārstāve Regīna Ločmele-Luņova norādīja, ka visu šo un citu būtisku jautājumu nepietiekama risināšana valsts līmenī ietekmē katras pašvaldības sekmīgu darbu un tās iedzīvotājus. Tāpēc plānots šos jautājumus pārrunāt ar ministriem un ar atbildīgajām ministrijām.
Pēc RPR informācijas, kā prioritāte plānota tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu kādā no tuvākajām Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēm, uz kurām pulcējas visu 30 pašvaldību politiskā vadība vai to pārstāvji.

Regīna Ločmele-Luņova norādījusi, ka šobrīd Veselības ministrijas lēmums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ietekmēs ļoti lielu sabiedrības daļu, no kuriem daudzi jau šobrīd, iespējams, ir sociāli neaizsargāti vai dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Ministrija šobrīd pieļāvuma formā min, ka cilvēku skaits, kuriem nepienāksies bezmaksas veselības aprūpe, ir 100–300 tūkstošu robežās. Tā ir ļoti liela iedzīvotāju daļa, kuri būs pakļauti sociāliem riskiem, jo daudziem nebūs ienākumu iemaksu veikšanai.

Savukārt Rīgas domes Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba Skuja atzina, ka viena no būtiskākajām problēmām ir, kā risināt garās rindas uz daudziem pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Kā piemēru viņa norādīja pansionātus, kur Rīgā uz vienu vietu rindas veido 200 un vairāk cilvēku uz vienu vietu.

Tāpat strauji pieaug pieprasījums pēc dažādiem aprūpes pakalpojumiem, ar ko saskaras daudzās pašvaldībās. Viņas skatījumā valstij ir jādomā ilgtermiņā, kā samazināt uz nabadzības sliekšņa dzīvojošo īpatsvaru, piemēram, palielinot pensijas, invaliditātes pabalstus. Tas samazinātu trūcīgo skaitu pašvaldībās.

Vēl viena būtiska problēma, uz kuru norādīja darba grupas dalībnieki, ir sociālajā aprūpē strādājošo speciālistu katastrofālais trūkums. Piemēram, Rīgā šādas vakances vien ir 40 cilvēkiem. Jūrmalas domes deputāte un pašvaldības Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Riņķe aicināja pievērst uzmanību speciālistu algu līmeņa samērīgumam pret to darbu, ko viņi veic. Šie cilvēki ikdienā strādā ļoti smagu darbu psiholoģiski grūtos apstākļos, bet pretī saņem minimālo algu.

Citi būtiski jautājumi, kuriem nākotnē pievērsies uzmanību, ir senioru, invalīdu un jauno māmiņu nodarbinātībai, kas arī var būt būtisks risinājums darbaspēka trūkumam valstī.

Kā zināms, RPR Reģiona Attīstības padome pērn nogalē nolēma izveidot tematiskās darba grupas reģiona interešu plašākai pārstāvībai valsts līmenī. Kā pirmās tika izveidotas sabiedriskā transporta, izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta tematiskās darba grupas. Plānots, ka darba grupas varēs pilnvērtīgi iedziļināties atsevišķos jautājumos un izstrādāt priekšlikumus par svarīgiem reģiona attīstībai jautājumiem.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un 30 novadus Latvijas centrālajā daļā.