Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Neuzmanīga šūpošanās
Lieldienās šūpoles bērnus pievelk kā magnēts, un arī pieaugušie izmanto iespēju vismaz reizi gadā no sirds izšūpoties. Diemžēl tieši šīs jautrās odu aizgaiņāšanas tradīcijas piekopšana svētku dienās daudzus svinētājus nogādā traumatologa kabinetā.

Ieraugot šūpoles, gan bērni, gan pieaugušie bieži vien nekavējoties lec tajās iekšā un sāk šūpoties. Taču vispirms vajadzētu izvērtēt to stāvokli, jo īpaši, ja esat svešā vietā un par šūpolēm neko daudz nezināt.

Nereti Lieldienās šūpoles tiek lietotas pirmo reizi pēc ziemas, un tās striķi un koka elementi var būt izdiluši, zaudējuši izturību un šūpošanās laikā pārplīst. Tas noved pie kritiena un savainojumiem. Uzmanīties vajadzētu arī no metāla šūpolēm, jo īpaši, ja ārā ir auksts laiks, un šūpojaties auduma cimdos. Tie pa sauso metālu slīd, un, šūpojoties augstu, pastāv risks nenoturēties.

Pārgalvīgas rotaļas
Pat ja Lieldienās nav diez ko silts, tās tāpat tiek uztvertas kā pavasara vēstnesis. Diena, ko gribas pavadīt ārā, nododoties rotaļām ar bērniem vai fiziskām aktivitātēm. Nelaimes gadījumu statistika rāda, ka daudzi pieaugušie pārvērtē savu sportisko formu un bez īpašas sagatavošanās cenšas izpildīt trikus, ko varējuši pirms vairākiem gadiem. Tas novedis pat pie tik nopietnām traumām, kā roku un kāju lūzumi. Īpaši raksturīgi tas ir cilvēkiem, kuri ziemā nav nodarbojušies ar sportu.

Tādēļ pirms rāpšanās kokos, lēkšanas pār šķēršļiem, kūleņu mešanas vai lēkāšanas batutā ikvienam vajadzētu uzdot sev jautājumu: vai es šobrīd tiešām esmu pietiekami labā fiziskā formā un spēšu to izdarīt? Diez vai ieguvums no izrādīšanās būs riska vērts.

Vērīgāk nekā parasti jāpieskata bērni, īpaši ja ieplānotas svinības ar daudziem viesiem un krietnu bērnu pulciņu. Dauzonīgākie bērni pārējos ātri sakūda uz "varoņdarbiem", liekot vecākiem vien pabrīnīties, kādēļ viņu citkārt apdomīgā atvase līdusi pārbaudīt, cik bieza ledus kārta vēl ir uz dīķa.

Bezrūpīga gatavošanās svētkiem
Lai cik neticami tas izklausītos, daudzas nopietnas traumas tiek gūtas, gatavojoties svētkiem. Piemēram, atlīdzības pieteikums iesniegts par acs savainošanu, ar šķērēm griežot gēla nagus, vai par uzsēšanos uz karstām lokšķērēm. Apdedzināšanās, gatavojot svētku mielastu, uz šī fona izskatās pēc ikdienišķa sīkuma.

Šādi negadījumi nereti notiek tādēļ, ka brīvdienās gribam atslābināties, nesaspringt par sadzīviskām lietām, un zaudējam modrību. Pret tiem universālu recepšu nav. Vienkārši jābūt vērīgiem un, kaut ko darot, jādomā vairākus gājienus uz priekšu.

No negadījumiem nav pasargāts neviens. Taču no negaidītiem izdevumiem par ārstēšanos var izvairīties, iegādājoties Nelaimes gadījumu polisi. BTA Nelaimes gadījumu polise sedz tādus riskus, kā ceļu satiksmes negadījumos, fiziskā uzbrukumā vai sadzīvē gūtās traumas, suņu un kaķu kodumus, lauku darbos un ziemas sportā gūtos savainojumus, un pat zobu nolaušanu ēdot.