Viņa informēja, ka šī gada deviņu mēnešu laikā NMPD steidzies palīgā vairāk nekā 5000 bērnu, kuri cietuši nelaimes gadījumos un guvuši traumas, turklāt bērnu no septiņiem līdz 17 gadiem traumatisms pieaug.
Vienlaikus Dīriņa norādīja, ka šajā vecuma grupā novērojama tendence, ka palielinās gūto traumu skaits zēnu vidū, kas ir divas reizes lielāks nekā meitenēm.
Dīriņu apbēdina, ka traumas gūtas situācijās, no kurām iespējams izvairīties. Piemēram, nereti bērni gūst traumas atrodoties pamestu ēku teritorijās, lec no augstu uzšūpotām šūpolēm. Tāpat bērni bieži cieš ceļu satiksmes negadījumos, kad pārdroši šķērsojuši gājēju pāreju vai braukuši pāri krustojumam ar velosipēdu, turklāt bērni nereti nelieto aizsarglīdzekļus, kas pastiprina traumu smagumu.
Dīriņa uzsvēra, ka bērniem jau no mazotnes jāmāca izsaukt operatīvos dienestus, zināt tālruņus, uz kuriem nepieciešamības gadījumā zvanīt, kā arī svarīgi bērniem mācīt spēju pareizi pielietot pirmās palīdzības pamatus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns norādīja, ka pērn ugunsgrēkos bojā gāja četri bērni, bet šogad divi. Vienlaikus ugunsgrēkos šogad cietuši 43 bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn šajā periodā.
Zitāns uzsvēra, ka ikviens pieaugušais ir līdzatbildīgs gadījumos, kad cieš bērni, jo nereti bērni cieš nezināšanas un pārgalvības dēļ. "Aicinu visus vecākus iesaistīts un pārrunāt drošības jautājums ar saviem bērniem," sacīja Zitāns.
Arī arī Valsts Policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs norādīja, ka situācija nav spīdoša, jo bērnu ciešanas gadījumos nevar novērot strauju situācijas uzlabošanos. Pērn noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietuši 270 bērni, un rādītājs nav būtiski mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Velšs uzsvēra, ka puse no noziedzīgu nodarījumu rezultātā cietušajiem bērniem bija vecumā līdz 14 gadiem, proti, bērni, kuriem nav vēl ne pieredzes, ne zināšanu. Šī iemesla dēļ vecāku uzdevums ir izglītot bērnus par dažādiem riskiem, ar kuriem viņi varētu saskarties.
Vienlaikus Velšs norādīja, ka bērni visbiežāk cieš tieši savā dzīvesvietā vai tās tuvumā - pagalmos, skolās un citās tuvās vietās-, nevis kaut kur aizbraucot.
AS "Sadales tīkls" pārstāvis Armands Staltmanis norādīja, ka pērn elektrotraumas guvuši 15 bērni, tomēr pēdējos gados traumu daudzums samazinās.
Staltmanis norādīja, ka arī elektrotraumas parasti netiek gūtas pie līnijām vai transformātoriem, bet mājās, tostarp nereti bērni cieš situācijās, kad nepareizi lietotas elektroierīces, dzīvesvietā atrodami atkailināti vadi vai līdzīgos gadījumos. "Nevajag daudz, lai notiktu nelaime," piebilda "Sadales tīkla" pārstāvis.
Savukārt gadījumos, kad elektrotraumas gūst mazi bērni, tieši atbildīgi ir vecāki, kuriem jānodrošina droša vide bērnam, sacīja Staltmanis.
Arī AS "Latvijas Gāze" pārstāvis Ilmārs Bode piekrita, ka visbiežāk problēmas saistībā ar gāzi arī rodas dzīvokļos un mājās, jo bērni nereti mājās uzturas vieni un lieto dažādas gāzes iekārtas.
Bode uzskata, ka bērniem būtiski iemācīt gāzes iekārtas lietot pareizi un droši, turklāt viņi arī jāinformē par to, kā rīkoties nelaimes gadījumos.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs izteica cerību, ka konkursa nosaukums "Esi drošs - neesi pārdrošs" ar laiku pāraugs devīzē "Būt drošam ir stilīgi".
Trofimovs uzsvēra, ka bērniem nevajadzētu nonāktu bīstamās situācijās, lai gūtu pieredzi, bet gan vajadzētu mācīties no citu pieredzes, lai saprastu, kas ir bīstamība un riski. "Ceru, ka konkursa aicinājums atradīs dzirdīgas ausis, lai bērniem negatīvas pieredzes būtu pēc iespējas mazāk," sacīja Trofimovs.