Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dvieļi ir lieliski piemērota vieta mikrobiem, jo katru reizi, kad lietojat dvieli, tajā paliek jūsu ādas dabiskās baktērijas, kā arī citi mikrobi, kas konkrētajā brīdī ir uz jūsu ādas. Lielākā daļa no šiem mikroorganismiem nekādi nekaitēs jūsu veselībai, jo tie ir jūsu ādas dabiskās mikrofloras sastāvdaļa. "Mūsu ķermenis ir piemērojies videi, kurā ir visdažādākie mikrobi," stāsta Mičiganas Universitātes epidemioloģijas profesore Emīlija Mārtina.

Taču dvieļi ir perfekta vide, lai baktērijas un citi mikroorganismi savairotos lielā daudzumā, jo tie parasti ir mitri un karājas siltā, tumšā vannasistabā.

Vannasistaba, kas apvienota ar tualeti, ir īpaši bīstama vieta, kur karāties dvieļiem, jo, slaukot rokas, mēs dvielī varam atstāt arī fekālos mikroorganismus, piemēram, koliformas baktērijas. Šīs baktērijas sastopamas arī ūdenī. Pie koliformas baktērijām pieskaitāmas zarnu nūjiņas Escherichia coli jeb E.coli un arī salmonellas, norāda Arizonas Universitātes mikrobiologs Čārlzs Gerba. Viņš piebilst, ka pētījumā, pārbaudot lielu daudzumu vannasistabas un virtuves dvieļu, atklājies, ka aptuveni 90 procentos dvieļu ir koliformas baktēriju klātbūtne, un 14 procentos gadījumu tās bija tieši E.coli jeb zarnu nūjiņas, kas izraisa tādas zarnu saslimšanas kā caureja, vemšana. Pētījumā arī secināts, ka E.coli baktēriju skaits ir proporcionāls tam, cik bieži dvieļi tiek mazgāti.

Daudzi cilvēki rokas nenomazgā īpaši rūpīgi, līdz ar to, noslaukot tās dvielī, tur tiek ieberzētas dažādas baktērijas, kas turpina vairoties. "Ja jūs noslaukāt seju divas dienas nemazgātā dvielī, jūs droši vien dabūjat uz savas sejas vairāk E.coli baktēriju, nekā noskalojot seju tualetes podā," piebilst mikrobiologs Č. Gerba.

Arī ārpus mājas dvieļi var kalpot kā infekciju pārnēsātāji. Dvieļi, kas ilgstoši ir slapji vai mitri, ir piemērota vide, lai attīstītos baktērijas, kas izraisa MRSA infekciju. Šo infekciju ierosina pret antibiotikām rezistenta baktērija – zeltainais stafilokoks Staphylococcus aureus. Daļa cilvēku to pārnēsā uz savas ādas, paši nesaslimstot. Taču baktēriju tālāka nodošana var izraisīt saslimšanu citiem cilvēkiem. Sevišķi lielam riskam pakļauti komandu sportisti, kam ir ciešs fizisks kontakts un kas nereti lieto vienus un tos pašus priekšmetus, tajā skaitā dvieļus. 2003. gadā koledžu futbola spēlētāju vidū strauji izplatījās MRSA infekcija, un tika secināts, ka infekcija izplatās, lietojot kopīgus dvieļus uz laukuma.

Jebkurā gadījumā – maz ticams, ka jūs saslimsiet, tikai pieskaroties lietotam dvielim. Taču risks krietni pieaug, ja jums ir mikrotraumas, brūces (kā daudziem sportistiem) vai arī ļoti sausa āda, kas ir uzņēmīga pret mikrobiem.

Labākais veids, kā sevi pasargāt, ir bieži mazgāt dvieļus. Vannasistabas dvieļus vajadzētu mazgāt pēc divu dienu lietošanas, it īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Turklāt jebkāda mazgāšana nederēs. Baktērijas ir noturīgas pret lielāko daļu mazgāšanas līdzekļu, līdz ar to svarīgi mazgāt dvieļus karstā ūdenī. Dvieļus var mazgāt retāk, ja jums izdodas tos uzturēt sausus. Ja starp lietošanas reizēm dvieļi pilnībā izžūst, ir tikpat kā neiespējami nodot tālāk baktērijas. Taču pat tad tos vajadzētu mazgāt vismaz reizi nedēļā. Ja dvieļi sāk nelabi smirdēt, tas nozīmē, ka esat tos lietojuši pārāk ilgi.