Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mēbeļu un durvju asie stūri. Aptuveni no viena gada vecuma bērni mācās vai sāk staigāt un bieži krīt, tāpēc biežāk gūtās traumas šajā vecumā ir tieši sasitumi. Šī iemesla dēļ viena no bīstamākajām lietām mājās ir mēbeļu un durvju asie stūri – uzkrītot uz tiem, bērns var gūt sasitumus, dziļas brūces.

Lai padarītu tos bērnam drošākus, ieteicams izmantot stūru un durvju aizsargus, kā arī iegādājoties mēbeles, izvēlēties tādas, kuru stūri ir noapaļoti.

Krūze ar karstu dzērienu, piemēram, vecāku rīta tēja vai kafija, kas atstāta bērnam aizsniedzamā vietā, ir viens no bīstamākajiem priekšmetiem mājās. Bērns to netīšām var uzgāzt sev virsū un gūt applaucējumus.

Lai novērstu potenciālo risku bērna drošībai, trauks ar karsto dzērienu jānovieto gana augstu, lai bērns to nevarētu aizsniegt. Tāpat noteikti nedrīkst krūzi likt uz galda, kam uzklāts galdauts, – bērns to var paraut, trauks apgāzties un bērns applaucēties ar karsto šķidrumu. Karsto dzērienu noteikti nevajadzētu malkot, turot bērnu klēpī. Tāda pati piesardzība jāievēro arī attiecībā uz karstiem ēdieniem.

Logi un balkoni. Smagākās traumas mazu bērnu vidū tiek gūtas, izkrītot pa logu vai balkonu. Turklāt šīs traumas var būt nāvējošas.

Ja mājās ir mazs bērns, logus un balkona durvis nedrīkst turēt atvērtus, kā arī jānovērš iespēja, ka bērns tos var viegli attaisīt. Gan logi, gan balkona durvis jāaprīko ar fiksatoriem un telpu vēdināšanai tie jāatver tikai vēdināšanas režīmā.

Mazi priekšmeti, piemēram, magnēti un baterijas. Mazs bērns iepazīst pasauli, visu liekot mutē un pagaršojot. Divi īpaši bīstami priekšmeti ir lodveida magnētiņi un mazās, monētu izmēra baterijas, kuras norijot var radīt iekšējo orgānu apdegumus un izraisīt spēcīgu asiņošanu.

Lai padarītu mājas vidi drošāku, vecākiem šīs lietas jānovieto un jāuzglabā bērnam neaizsniedzamās vietās, piemēram, augstā plauktā vai aizslēdzamā skapī. Tāpat noteikti jāpārbauda, vai rotaļlietām (vai citiem priekšmetiem, kuros ir šādas baterijas, piemēram, pulksteņiem, pultīm, kalkulatoriem u.c.) ir stingri aizvērti bateriju nodalījumi un bērns tos nevar viegli attaisīt.

Sadzīves ķīmija un citi ķīmiskie līdzekļi, kurus iedzerot bērns var saindēties. Bīstamiem šķidrumiem – etiķa esencei, atkaļķošanas, kanalizācijas cauruļu tīrīšanas un trauku mazgājamajiem līdzekļiem u.c., ir jāatrodas tur, kur bērns tiem nevar piekļūt, piemēram, slēgtos skapjos vai augstos plauktos.

Nekādā gadījumā nedrīkst pārliet jebkādu bīstamu šķidrumu, piemēram, grila aizdedzināšana šķidrumu, trauku mazgājamo līdzekli, dzēriena pudelē, ko bērns var viegli atvērt un noturēt par dzeršanai paredzētu. Klasisks "sliktais" piemērs ir atšķaidīta etiķa esence konservēšanai, kas ir ielieta limonādes vai minerālūdens pudelē, atstāta bērnam pieejamā vietā un bērns to var paņemt un izdzert.

Elektrības rozetes un vadi ir bērnam ļoti bīstami. Bērni mēdz elektrības rozetē iebāzt kādu priekšmetu, sabojāt zem sprieguma esošu vadu un gūt elektrotraumas.

Ja mājās ir mazs bērns, jānodrošina, ka visas bērnam aizsniedzamā vietā ierīkotās elektrības rozetes ir aprīkotas ar aizsargiem, bet vadi novietoti bērnam nepieejamā vietā.

Krēsli un citi priekšmeti, uz kuriem pakāpties un nolēkt. Bērnam augot, palielinās to traumu skaits, kas tiek gūtas spēlējoties, lēkājot un krītot. Četrgadīgi un piecgadīgi bērni nereti kāpj uz krēsliem (īpaši bīstami ir biroja krēsli, jo tie ripo un ir nestabili), galda vai plaukta, lec no tiem un gūst traumas.

Lai novērstu šādu traumu gūšanas risku, bērnu jau laikus jāsāk mācīt, ka šādi nedrīkst darīt. Ja iespējams, no dzīvojamās telpas jāaizvāc visi priekšmeti, kurus bērns var izmantot šādiem nolūkiem, vai arī tie jāpadara maksimāli droši - krēsli un galdi jānovieto tālu no palodzēm, lai bērns nevarētu uz tām uzrāpties, plauktu atvilktnes jāaizslēdz vai jāaprīko ar fiksatoriem, jānodrošina, ka telpā līdzās viena otrai nestāv mēbeles, kuras bērns var izmantot kā "kāpnes", lai no zemākās mēbeles uzrāptos uz augstākās.