– Esat veselības, holistiska dzīvesveida un GAPS konsultante. Ko tas nozīmē?
– Tas ir manis pašas izdomāts apraksts tam, ko pašlaik daru. Tas iezīmē jomas, kuras mani interesē, kurās man krājas pieredze, kur turpinu visu laiku mācīties. Mana pievēršanās veselības lietām aizsākās pirms daudziem gadiem – ar bērnu slimošanu un atbilžu meklēšanu. Pēc vairāku gadu vērošanas, kā homeopāte palīdz tapt veselākiem maniem bērniem, pamazām man pašai radās interese uzzināt vairāk, un es paralēli darbam universitātē sāku studēt homeopātiju Īrijā. Tas pavēra daudz plašāku skatījumu uz veselību kopumā, kā arī parādīja, ka ir citas alternatīvas, kas var nākt palīgā tur, kur tradicionālajai medicīnai pagaidām nav risinājuma.
Pēc četru gadu studijām es varēju piedalīties GAPS (Gut and Psychology Syndrome) konsultantu apmācībās Londonā, un šīs mācības radīja vēl vienu apvērsumu manā domāšanā, šoreiz – attiecībā uz uzturu, jo sāku saprast, ka ar piemērotu uztura terapiju var palīdzēt risināt nopietnus veselības sarežģījumus, kam – jau atkal – tradicionālā jeb alopātiskā medicīna pagaidām nespēj palīdzēt. Piemēram, autiskā spektra bērniem var atvieglot daudzus simptomus, ievērojot GAPS uztura principus. Drīz sapratu – jo vairāk mācos, jo interesantāk kļūst un jo vairāk man gribas apgūt vēl un vēl.
Šobrīd savā blogā "Curantur.lv" dalos iegūtajās zināšanās ar ikvienu, kuru tas interesē. Par savu misiju šobrīd uzskatu stāstīt cilvēkiem, kā kļūt veselākiem ar dabiskiem līdzekļiem, nekaitējot organismam, bet stiprinot iekšējo, dabas doto ķermeņa gudrību un spēju pašam atveseļoties. Man ir tuva holistiskā pieeja, kas visu organismu redz kā vienotu veselumu. Atbildība – tas ir manā leksikā bieži lietots atslēgvārds, ar kuru cenšos rādīt cilvēkiem, ka jebkurā gadījumā lēmumi, bet jo īpaši rīcība, attiecībā uz veselību ir katra paša ziņā.
– Kas ir GAPS?
– GAPS ir saīsinājums no gut and psychology syndrome, kas tulkojumā no angļu valodas būtu 'gremošanas sistēmas un psihisko traucējumu sindroms', kas tātad parāda gremošanas trakta un mentālās veselības saistību. Grāmatu ar šādu nosaukumu "Gut And Psychology Syndrome" ir sarakstījusi krievu tautības ārste neiroloģe Nataša Kempbela-Makbraida (Natasha Campbell-McBride). Viņa, tāpat kā Hipokrāts, uzskata, ka tieši uzturam ir noteicošā loma ceļā uz veselību. Ir cieša saistība starp pārtiku, ko ēdam, un to, cik veseli vai slimi esam. Tāpēc GAPS pamatā ir doma, ka cilvēka mentālo un fizisko veselību nosaka kuņģa un zarnu trakta veselība. Tas nozīmē, ka atveseļošanās ceļš uzsākams ar gremošanas trakta savešanu kārtībā, un tas, protams, ietver arī ēdienkartes sakārtošanu.
GAPS ir rūpīgi izstrādāts un medicīniski pamatots ceļš uz veselību. Tā ir praktiska atveseļošanās programma, kurā ietilpst GAPS diēta, vitamīnu lietošana un organisma attīrīšanas pasākumi. Kādi ir GAPS diētas pamatprincipi? Cilvēka zarnu traktā mīt 2–3 kg baktēriju, sēnīšu, raugu un citu mikroorganismu. Tātad cilvēka organisms dzīvo draudzīgā simbiozē ar veselu plejādi baktēriju, un tieši no tā, kāda ir šo baktēriju dažādība, atkarīga mūsu veselība. Tas arī ir GAPS diētas pirmais uzdevums – nebarot sliktās baktērijas un gādāt, lai vairāk būtu veselību veicinošo baktēriju.
Tā kā vislabākā barība patogēnajām baktērijām ir cukurs, GAPS diēta kā pirmos noņem tieši produktus, kas satur cukurus – gan vienkāršos, gan saliktos ogļhidrātus (cukurs, graudaugi, kartupeļi, pārstrādāts govs piens un tā produkti). Tas dod iespēju cilvēka zarnu mikroflorai kļūt veselākai.
GAPS diēta liek uzsvaru arī uz produktiem, kas ēdienkartē nāk klāt, no kuriem galvenie ir probiotiskās baktērijas saturošie produkti (skābi kāposti, kefīrs un citi raudzētie piena produkti), labie tauki (sviests un dzīvnieku tauki, olīveļla, kokosriekstu eļļa, olas, avokado u.c.) un kauliņu buljons, kas ir ļoti vērtīgs uzturvielu avots un paralēli citiem ieguvumiem palīdz arī atveseļot zarnu epitēlija šūnas enterocītus, kas tālāk atbild par sagremoto uzturvielu optimālu asimilāciju organismā.
GAPS tātad aicina ievērot uzturvielām bagātīgu diētu, krietni mazinot uzturā ogļhidrātus, kas ir tieši pretēja pieeja low fat/high carb tendencēm. GAPS diēta
reabilitē labos taukus, zupas, buljonus, jo visi šie produkti ir būtiski cilvēka veselībai.
– Vai varat atklāt kādu konkrētu gadījumu, kā uztura maiņa ir palīdzējusi cilvēkiem, kuri ievēro GAPS?
– Jā, labprāt. GAPS principu ievērošana lieliski palīdzēja, piemēram, astoņus mēnešus vecajai Lilijai, kurai bija izteikts atopiskais dermatīts. Vecāki uz mazuļa ādiņas smērēja desmitiem dažādu krēmu, līdz nonāca pie hormonus saturošajām ziedēm, kas sākotnēji gan sniedza uzlabojumu, bet pēc to pārtraukšanas bija milzīgs regress. Māmiņa, kura baroja meitiņu ar krūti, centās no sava uztura izslēgt šokolādi, produktus sarkanā krāsā, piena produktus u.tml. Nekas nelīdzēja, mazajai kļuva tikai sliktāk. Iekaisusī ādiņa bija sarkana, čūlaina, reizēm pat līdz jēlumiem, kas turpināja plesties.
Izmisums un nesaprašana par to, ko darīt, atveda Lilijas vecākus līdz GAPS. Jau pēc pirmajām nedēļām ar uzturu GAPS vadlīnijās (gan mazulim, gan māmiņai) mazulītes iekaisusī ādiņa sāka dzīt, pleķīši atkāpās. Pēc aptuveni pusotra mēneša mazās Lilijas āda izskatījās pilnīgi vesela, bez neviena pleķīša, sausuma, sarkanuma.
– Nesen zinātnieks Ivars Kalviņš intervijā teica, ka mūsdienās veselīgs dzīvesveids nav iespējams. Vai piekrītat? Kas vispār ir veselīgs dzīvesveids?
– Es ļoti cienu profesora Kalviņa darbu un viedokli. Mēs dzīvojam pasaulē, kuras resursus intensīvi tērējam, un tiešām – vide un mūsu dzīvesveids ir tādi, ka kļūst arvien grūtāk saglabāt lielisku veselību. Bet nedomāju, ka tāpēc mums visam jāatmet ar roku. Nozīme ir arī pašam mazākajam solim, lēmumam, izvēlei.
Veselīgs dzīvesveids ir tādas izvēles ikdienā, kas palīdz justies labi fiziskā ziņā, kā arī dzīvot ar prieku. Un tas attiecas gan uz to, ko liekam šķīvī, ko ģērbjam mugurā, ar ko kopjam savu ķermeni un māju, kādi materiāli ir mums apkārt ikdienā, gan to, kādu ūdeni dzeram un kādu gaisu elpojam, cik daudz lietojam telefonu un datoru, cik daudz kustamies, cik pietiekami un labi guļam, vai kaut ko darām, lai atbrīvotos no stresa ikdienā, kā ārstējamies, kad saslimstam, vai rūpējamies par zobu veselību utt. Viss tiek pieskaitīts. Veselīgs dzīvesveids nozīmē, ka mēs par to visu domājam un dzīvojam tā, lai savu iespēju robežās savam organismam nekaitētu. Tad tas mums kalpos vislabākajā veidā, lai varam dzīvot ar pilnu jaudu.
Mūsu ķermenis visu atceras, un agrāk vai vēlāk tā izturības un pacietības mērs būs pilns, kas tad izpaudīsies ierobežojošu slimību un simptomu veidā. Kad, dažādiem faktoriem ar laiku sakrājoties, ķermenis signalizē mums ar simptomiem, tas ir brīdis, kad apstāties, ieklausīties, padomāt, kas ir tas, kas simptomus radījis, kāpēc tieši tagad un kas būtu jādara citādi. Ķermenis vienmēr ir mūsu pusē, un simptomi ir valoda, kādā tas ar mums sarunājas, rādot, kur organisms vairs nespēj uzturēt homeostāzi jeb visu sistēmu un orgānu darbības savstarpējo līdzsvaru. Bet mēs ar saviem simptomiem visbiežāk dodamies pie ārsta, cerībā, ka mums iedos brīnumtableti, kas problēmu uz burvju mājienu atrisinās, saucot to par ārstēšanu.
Taču visbiežāk tā ir tikai simptomu nomākšana vai atvieglošana, aizmirstot meklēt problēmas sakni – kāpēc šie simptomi radās un ko tie mēģina parādīt. Cilvēkus aicinu saprast, ka veselība nenāk no ārpuses tablešu vai injekciju veidā, bet ir nopietns darbs katru dienu. Izvēlēties savu "grūti" – vai nu rūpes par savu ķermeni katru dienu, vai arī sadzīvot ar slimības simptomiem. Ne viens, ne otrs nav viegli. Pieņemt realitāti un darīt labāko savu iespēju robežās ir mans aicinājums.
– Esat studējusi arī homeopātiju, lai gan Latvijā ar to nenodarbojaties. Kas jūs pārliecināja, ka homeopātija darbojas? Skeptiķi norāda, ka homeopātija nav zinātniski pierādīta ārstniecības metode...
– Par homeopātijas efektivitāti pārliecinājos, meklējot risinājumu savu bērnu veselības problēmām. Pirms vairāk nekā 15 gadiem maniem tolaik diviem vecākajiem bērniem diagnosticēja astmu. Tāpat kā daudzi citi vecāki šādā situācijā, izmēģinājām tradicionālās medicīnas piedāvātās iespējas, taču tās nedeva nedz uzlabojumu, nedz ilgtermiņa risinājumu. Tas bija brīdis, kad ģimenē sākām meklēt izeju no strupceļa un meklēt alternatīvus risinājumus. Tā sākās mūsu ceļš uz homeopātiju, kas gada laikā palīdzēja bērniem atbrīvoties no astmas. Vēlāk homeopātiju studēju arī pati, un kopš tā laika šo lielisko un dabisko ārstniecības metodi ģimenē vienmēr esam izmantojuši. Rezultātā pie ģimenes ārsta mums nav jāiet gadiem, un, ja ir, tad tikai pēc skolas zīmēm.
Neskatoties uz to, ka vēl līdz šim brīdim zinātniekiem nav viennozīmīga homeopātisko preparātu darbības izskaidrojuma, homeopātija jau vairāk nekā 200 gadu lieliski darbojas cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem, un par to katru dienu pārliecinās tie miljoni cilvēku visā pasaulē, kas izmanto homeopātiju savai veselībai. Jau tagad ir vairākas teorijas, kas mēģina izskaidrot, kā darbojas homeopātiskās zāles, un nav šaubu, ka ar tik strauju zinātnes un tehnoloģiju attīstību mēs visai drīz nonāksim pie atbildes, kas ir homeopātijas noslēpuma pamatā.
Homeopātijas skeptiķu visbiežāk lietotais arguments ir zinātnisko pierādījumu trūkums. Šie cilvēki aizmirst, ka zinātne ir tikai viena no metodēm, ar kādu mēs pētām jeb izzinām objektīvo patiesību. Zinātne vēl nav objektīvā patiesība. Pirms 40 gadiem pētījumi pierādīja vienu, šodien citi pētījumi var pierādīt tieši pretējo. Taču objektīvā patiesība no tā nemainās, daba un cilvēka ķermeņa iekšējā gudrība visu šo laiku ir zinājusi, kā ir patiesībā. Bet cilvēks, kuram gribas pierādīt savu patiesību, piemeklēs un citēs vienu vai otru pētījumu, un abām pusēm būs sava subjektīvā tā brīža taisnība.
Homeopātisko preparātu efektivitātes pētījumu dažādu slimību ārstēšanā ir ļoti daudz, neskatoties uz to, ka šādiem pētījumiem, pretstatā farmaceitiskajiem preparātiem, nav viegli piesaistīt finansējumu.
21. gadsimtā mēs vēl tik maz zinām par cilvēka ķermeni! Piemēram, zarnu mikrofloras pētījumi vēl ir tikai pašos to pirmsākumos. Tāpēc es skatos optimistiski uz laiku, kas vēl priekšā, jo tas dos atbildes uz daudziem šobrīd neskaidriem jautājumiem medicīnā un, cerams, arī homeopātijā.
– Kādu prognozējat cilvēces nākotni, ņemot vērā dažādos draudus veselībai? Vai ir iespējams atpakaļceļš pie dabiskām vērtībām?
– Mūsdienās uzturēt labu veselību ir grūti, ņemot vērā to, cik industrializētā pasaulē dzīvojam. Cilvēki kopumā kļūst slimāki, arī tāpēc, ka ēd tukšu pārtiku un pārlieku daudz lieto medikamentus. Taču, lai kāda būtu apkārtējā un vides situācija, mums katru dienu jādara labākais mūsu iespējās, lai rūpētos par savu veselību. Brīdī, kad cilvēks saprot, ka pēc veselības nav jādodas uz aptieku, bet uz dārzu, mežu, jūru, lietas sāk mainīties uz labo pusi. Un vēlme atgriezties pie dabiskām vērtībām ir katra paša lēmums un atbildība. Kamēr elpojam, ir cerība.
Pilnu interviju lasiet 19. septembra laikrakstā "Kodols".