Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā secināts jaunākajā "Maxima mazumtirdzniecības kompass" veiktajā pētījumā par iedzīvotāju gaļas un gaļas produktu lietošanu uzturā.

Lielākais īpatsvars šādu plānu kalēju ir Rīgas mājsaimnieču vidū, kā arī Latgales respondentu vidū. Vienlaikus vairāk nekā puse jeb 55% respondentu ir pārliecināti, ka tuvākajā nākotnē nemainīs savus gaļas ēšanas paradumus, 5% plāno paplašināt uzturā lietotos gaļas veidus, bet 6% – samazināt. Līdzīga situācija ir arī gaļas izstrādājumu ēšanas paradumu izmaiņu plānos.

Visbiežāk iekļautais gaļas veids ikdienas maltītēs ir vistas gaļa – no divām līdz septiņām reizēm nedēļā to ēd 52% respondentu, kamēr cūkgaļu – 46% respondentu. Lielākā daļa jeb 97% iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā pārtikā lieto svaigu gaļu (cūkgaļu, liellopa gaļu, putnu gaļu, aitu un kazu gaļu, u.c. gaļu) un/vai gaļas produktus (vārītās desas, cīsiņus, sardeles, cepamdesiņas, žāvētas/kūpinātas/vītinātas desas, žāvētu/kūpinātu/vītinātu gaļu, gaļas ruletes, aknu pastētes un gaļas maltītes). Nedaudz lielāks gaļas ēdāju īpatsvars ir starp vīriešiem (97,5%), kā arī respondentiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (98,5%).

60% respondentu savā uzturā lieto tikai tradicionālus gaļas veidus (vistas, cūkas, liellopa un tītara gaļu) un teju vispār neēd tādu gaļu, kā jēra gaļa, truša gaļa vai medījumu gaļa. Lielākais vairākums respondentu, kuri savā uzturā lieto cūkgaļu un/vai vistas gaļu, arī turpmāk neplāno mainīt uzturā izvēlēto gaļas veidu (72% respondentu piekrīt šim apgalvojumam attiecībā par cūkgaļu un 83% attiecībā par vistas gaļu).

Aptuveni puse iedzīvotāju (52%) reti vai dažreiz mēdz aizstāt gaļu un gaļas izstrādājumus ar citiem alternatīviem produktiem: visbiežāk gaļas un gaļas izstrādājumu vietā ēd zivis (87,5%) sēnes (55%) vai pākšaugus (51,5%).

Vērtējot iedzīvotāju attieksmi par veģetārismu un vegānismu, 33% respondentu uzskata, ka tas ir dzīvesveids, kamēr 42% uzskata, ka ziemeļnieku tautām tomēr nav ieteicams atteikties no gaļas un gaļas izstrādājumiem. 26% respondentu ievērojuši, ka pievērsties šādam dzīvesveidam būtu dārgi, bet aptuveni piektdaļai jeb 21% respondentu liekas, ka būt par vegānu/veģetārieti ir moderni un populāri.

Domājot ilgtermiņā, 37% iedzīvotāju norāda, ka veģetārisms un vegānisms nav veselīgs dzīvesveids, bet 18% aptaujāto radies priekšstats, ka būt par vegānu/veģetārieti ir grūti, jo veikalā ir nepietiekams vajadzīgo preču sortiments.

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem svaigas gaļas un gaļas produktu lietošanā uzturā tika veikts sadarbībā ar pētniecības centru SKDS 2017. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.