Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka 24. augustā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē abas organizācijas kopīgi iestāsies par to, lai tiktu pildīts NTSP 29. jūnija lēmums, proti, lai tiktu steidzamības kārtā apstiprināts un pieņemts likumprojekts par veselības aprūpes finansēšanu, kurā ir skaidras garantijas par nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanai paredzēto finansējuma pieaugumu.

Keris pauda, ka viss LVSADA likumprojekta versijā norādītais ir ļoti nepieciešams, bet līdz šim neesot ticis darīts. Tāpat arodbiedrība domās arī par iespējamajiem protestiem, ja solījumi netiks pildīti.

LVSADA likumprojekta versija sastāv no sešiem pantiem un pārejas nosacījumiem. Likumā definēti lietotie termini, likuma mērķis veicināt starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes valsts finansējumu un regulēt pakalpojumu finansēšanas kārtību, veselības finansēšanas avoti, kas saskaņā ar gadskārtēju valsts budžeta likumu kopā veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat LVSADA izstrādātajā likumprojektā definēts pacienta līdzmaksājums, veselības aprūpei piešķirtā valsts finansējuma izlietojums, tā administrēšana un Veselības ministrijas (VM) kompetence.

Savukārt likumprojekta pārejas noteikumos teikts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, 2018., 2019. un 2020.gadā paredz ikgadēju finansējumu veselības nozarei, lai nozarei piešķirtais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP.

Likumprojektā ierakstīts, ka valsts finansējums nozarei nākamgad nedrīkst būt mazāks par 227 miljoniem eiro, 2019. gadā - par 341 miljonu eiro, bet 2020. gadā - par 442 miljoniem eiro. Tāpat noteikts minimālais nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanai pieejamais finansējums, kas 2018. gadā nedrīkstot būt mazāks par 113 miljoniem eiro, 2019. gadā - par 179 miljoniem eiro un 2020. gadā - par 248 miljoniem eiro.

LVSADA priekšsēdētājs norādīja, ka patlaban sabiedrībā ir liela interese par to, kas notiek ar veselības aprūpi. Tāpat izskanējuši jautājumi, vai bijusi jēga LVSADA rīkotajai protesta akcijai jūlijā.

"Vismaz divas pozitīvas lietas izdevies panākt - pirmkārt, gan politiķiem, gan darba devējiem tie, kas piedalījās akcijā, skaidri likuši saprast, ka strādāt uz līdzšinējiem nosacījumiem un par līdzšinējo darba samaksu cilvēki vairs nav ar mieru. Tā rezultātā dažās struktūrvienībās jau īsi pirms akcijas tika paaugstināta darba samaksa. [..] No otras puses ir solījumi būtiski paaugstināt nozarei darba samaksu ar nākamā gada 1.janvāri," teica Keris.

Viņš gan norādīja, ka pagaidām viss iepriekš paustais ir tikai solījumi bez garantijām, par kurām iestāsies LBAS un LVSADA likumprojekta izskatīšanai paredzētajā NTSP sēdē ceturtdien.

LETA jau ziņoja, ka veselības aprūpes nozares finansēšanai varētu veidot divus atsevišķus likumprojektus, aģentūrai LETA iepriekš sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

17. augusta NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē izskanēja divi piedāvājumi, proti, veselības nozarei veidot divus atsevišķus likumprojektus - vienu, kurā tiek noteikts finansējuma palielinājums nozarei nākamajiem gadiem un mediķu atalgojuma paaugstināšanās, bet otru ar veselības apdrošināšanas sistēmas tehnisko pusi. Otrs variants būtu saglabāt viena likuma principu.

Kā sacīja Šneiders, šādu iniciatīvu izteikusi LVSADA, lai veidotu Veselības aprūpes finansēšanas likumu īsu, bez veselības apdrošināšanas kārtības. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta viena likuma izveidi.

Veselības apakšpadome vienojās, ka šis jautājums tiks skatīts šonedēļ NTSP sēdē, kur arī tiks izlemts par tālāko likuma vai likumu virzību.