Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par to aģentūru LETA informēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāve Inga Rudzīte.

Kā skaidroja Rudzīte, sēde sasaukta pēc LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) aicinājuma. Tās rosina iekļaut sēdes darba kārtībā jautājumus par veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu un darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē.

Jūnija beigās notikušajā NTSP sēdē tika pieņemts lēmums, kas uzdod Veselības ministrijai steidzami izstrādāt minēto likumprojektu ar skaidru mērķi - garantēt veselības aprūpei, tajā skaitā darba samaksas būtiskai paaugstināšanai nozarē, konkrēta apjoma papildus finansējumu, skaidro arodbiedrībā. Tomēr LVSADA valde esot konstatējusi, ka ministrija to nav ņēmusi vērā un likumprojektā atkārtoti iekļāvusi vairākas diskutablas normas, kuru saturs neatbilst NTSP izvirzītajam mērķim un deleģējumam.

"Lai novērstu šādu ministrijas paviršību, kas jūtami apdraud likumprojekta kvalitāti un virzību, LVSADA valde ir lēmusi aicināt uz konkrētu rīcību," skaidro Rudzīte.

Pirmkārt, tā aicina nekavējoties izveidot saturiski skaidru veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Likumprojekts jāatbrīvo no visa liekā, lai tas precīzi atbilstu NTSP deleģējumam par nepieciešamā papildus finansējuma garantijām. Otrkārt, likums jāpieņem steidzami, lai tas sāktu darboties jau nākamā gada budžeta veidošanas procesā, skaidro arodbiedrībā.

LVSADA arī uzskata, ka visus aktuālos un neskaidros jautājumus par valsts obligāto veselības apdrošināšanu vajadzētu apvienot atsevišķā valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektā.

Gadījumā, ja Veselības ministrija arodbiedrības priekšlikumus neņems vērā, LVSADA padome septembrī lems par jaunām protesta akcijām, norāda Rudzīte.

Jau ziņots, ka ir notikušas vairākas Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes, kurā tiks izskatīta patlaban esošā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcija. Tagad likuma izstrādes darba grupa strādā pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, turklāt šajā izstrādes procesā tiek uzklausīti sociālie partnerei un visi iesaistītie.

Pašlaik likumprojektā precīzi atrunāts, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nozares finansējuma pieaugums līdz 2020. gadam, kā arī mediķu atalgojuma pieaugums, ir pārejas noteikumi, kas pievienoti likumam.

Kritērijus, lai persona varētu kvalificēties veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, Veselības ministrija varētu piedāvāt nākamajā nedēļā, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.