Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Keris skaidroja, ka ārsti panākuši gan politiskās garantijas attiecībā uz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmumu par veselības nozares finansējuma palielināšanu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, gan arī vienošanos četros no pieciem streika komitejas prasību punktiem.

Keris norādīja, ka tagad atlicis pēdējais punkts, proti, vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu, kurā abām pusēm jāpanāk saprātīgi lēmumi. Tāpat esot labi, ka par "mediatoru" iesaistīta arī Veselības nozares stratēģiskā padome, jo tā sniegs pietiekoši nopietnu viedokli no malas, kas varētu palīdzēt abām pusēm rast kopsaucēju.

Vienlaikus Keris norādīja, ka apsveicami, ka Latvijas ģimenes ārstu asociācijai (LĢĀA) un valdībai patlaban izdevies vienoties par visām prasībām, izņemot vienu - kapitācijas naudas palielināšanu. Līdz ar to risināmo jautājumu loks kļuvis krietni šaurāks un konkrētāks, piebilda Keris.

Viņš cer, ka rīt Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē gan ģimenes ārsti, gan ministrija ieklausīsies padomes secinājumos, jo tie domāti abām strīdā iesaistītajām pusēm.

Keris pozitīvi vērtē, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) lūgusi valdībai papildu garantijas tam, ka koalīcija patiešām ievēro NTSP lēmumu par veselības nozares finansējuma palielināšanu.

LVSADA vadītājs atzina, ka šī lauku ģimenes ārstu prasība esot saprotama, jo politiķi pietiekami daudz reižu mediķus ir piemānījuši un nav pildījuši gan rakstiskus, gan mutiskus solījumus. LLĢĀA lūgusi papildu politiskās garantijas, kas viņiem arī apsolītas, taču neesot skaidrs vai tās jau arī sniegtas.

Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde notiks ceturtdien plkst. 10 VM. Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļu domas saistībā ar LĢĀA streika prasību nākamgad par 30% palielināt kapitācijas naudas apmēru ir atšķirīgas.

Padomes locekļu vidū ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Universitātes, Latvijas Specializēto pediatru biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kā arī LĢĀA prezidente Sarmīte Veide.

Trešdien, tiekoties Čakšai, Kučinskim un Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta. Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.

Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro.

Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3. jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.