Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Rezultāti tika apkopoti, un tika izveidots īpašs indekss, kura augšgalā bija bērni ar augstāku IQ līmeni, lielāku koncentrēšanās spēju un mazāku satraukumu par to, kā iederēties kādā sabiedrības grupā. Angļu valodā geek ir termins, ko lieto, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem ir augsts IQ līmenis, bet kuri ir sociāli izolēti. Latviski tādus cilvēkus varētu dēvēt par baltajiem zvirbuļiem jeb dīvaiņiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka šāda dīvainība jeb gudrība komplektā ar sociālu atstumtību ir iedzimta 57 procentos gadījumu ģimenēs, kurās ir vecāks tēvs.

Pētījuma autori pamanīja, ka īpaši izveidotais indekss sāka strauji augt tieši dēliem, ja bērna ieņemšanas brīdī tēvam bija vairāk nekā 35 gadi. Pozitīvi ir tas, ka viņiem arī labāk veicas mācībās. Dēliem, kuru ieņemšanas brīdī tēviem ir vairāk nekā 50 gadu, lielā daļā gadījumu labāk veicas eksakto zinātņu eksāmenos nekā zēniem, kuru tēviem viņu radīšanas brīdī ir mazāk par 25 gadiem, liecina pētījums.

Ko vecāki tēvi liek uz spēles?

Vecāku tēvu meitām pētījuma autori nenovēroja līdzīgas tendences kā dēliem. Pētījuma līdzautore un autisma pētniece Magdalēna Janecka sacīja, ka meitenēm, iespējams, ir bioloģiski noteikta pretestība īpašībām, ko pētījuma autori atlasīja kā svarīgākos faktorus īpašā indeksa izveidošanā. Iepriekš veiktajos pētījumos novērots, ka lielāks vecāku vecums palielina risku bērnam slimot ar psihiska rakstura slimībām, piemēram, autismu un šizofrēniju.

"Domāju, ka ir svarīgi atbrīvot vecākus tēvus no vainas apziņas, pievienojot kaut ko pozitīvu līdzšinējo pētījumu rezultātiem," sacīja Janecka. Viņa skaidroja, ka vecākiem tēviem dzimst dēli ar augstu IQ līmeni, bet sociālā atstumtība ir dažādu faktoru rezultāts – šādas iezīmes piemīt pašiem tēviem, un dēli tās pārmanto; to veicina arī DNS mutācijas spermā, kas ar laiku kļūst arvien biežākas.

Vecākiem tēviem lielāki riski, taču arī ieguvumi

"Vīrieši, kuri izlemj radīt pēcnācējus cienījamā vecumā, atšķiras no vidusmēra vīriešiem, kuri parasti vēlas pēcnācējus agrāk," saka Janecka. „Viņi vairāk laika ir veltījuši izglītībai, karjerai, un, iespējams, viņi ir sociāli mazāk prasmīgi nekā vīrieši, kuriem bērni ir agrākā vecumā. Līdz ar to ir iespējams, ka viņu bērni būs tādi paši – gudri, bet ar problēmām iekļauties sabiedrībā."

Ņujorkas Universitātes Langona Medicīnas centra psihiatrijas profesore Doloresa Malaspina, kura pētījumā nepiedalījās, ir citās domās. Viņasprāt, rakstura iezīmes pētījumā aplūkotajos bērnos ir DNS gēnu mutāciju spermā rezultāts, nevis iedzimtība. "Neuzskatu, ka vecāki tēvi noteikti ir lielāki dīvaiņi nekā jaunāki vīrieši," saka Malaspina. "Pirms vairākiem gadiem pētījumi parādīja, ka, jo vecāki vecāki, jo lielāka iespējamība viņu bērnam saslimt ar šizofrēniju. Sākumā tika uzskatīts, ka pie vainas ir emocionāli vēsas mātes, kuras ir aizņemtas darbā. Taču 2001. gadā Malaspina bija līdzautore pētījumam, kas pierādīja šizofrēnijas saistību ar tēva vecumu. Pētījums atklāja, ka ceturtdaļā gadījumu bērniem, kuriem ir šizofrēnija, ir vecāki tēvi. 

Lai gan Malaspina nedomā, ka jaunākais pētījums mazinās aizdomas par vecāku tēvu lomu psihisku slimību izplatībā bērniem, viņu nepārsteidz fakts, ka vecāku tēvu bērniem var būt savas priekšrocības. "Pirms 150 000 gadu kāda mutācija izmainīja cilvēka smadzenes. Tā bija laba mutācija, un, tāpat kā citas mutācijas, iespējams, tā tika pārmantota no tēva. Jaunākais pētījums apstiprina domu, ka, lai gan lielāks tēva vecums nozīmē lielāku mutāciju risku, iespējams, dažas no tām ir ar pozitīvu ietekmi," sacīja Malaspina.

Avots: CNN