Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Rimi Latvia" un SKDS veiktajā jauniešu ēšanas paradumu pētījumā secināts, ka daļa jauniešu stresu, sliktu pašsajūtu un tādus pārdzīvojumus kā strīdus ar ģimenes locekļiem un draugiem kompensē, ēdot našķus, tādejādi regulāri nodarot pāri savai veselībai.

Vairums aptaujāto jauniešu vismaz pāris reizes nedēļā starp ēdienreizēm mēdz našķoties ar neveselīgiem kārumiem – saldumiem un dažādām sāļajām uzkodām. 85% no aptaujātajiem jauniešiem mēdz uzkost starp ēdienreizēm. Kā vispopulārākā uzkoda jauniešu vidū tiek pieminēta augļi vai dārzeņi (64%), taču gandrīz puse aptaujāto uzkodai izvēlas saldumus (51%) vai piena produktus (47%), bet sāļās uzkodas izvēlas 28% aptaujāto jauniešu. Novērojama arī vēl kāda cita satraucoša tendence – pieaugot vecumam, pieaug to respondentu īpatsvars, kuri, sastrīdoties ar draugiem, mēdz ēst vairāk.

"Ieradums "apēst stresu" cilvēkam izveidojas jau bērnībā. Bieži ir novērojamas situācijas, kad māmiņas uzreiz baro bērnu, tikko viņš ir sācis raudāt. Šādi bērniem izveidojas saikne starp sliktām emocijām un nepieciešamību apēst kaut ko – jo īpaši ko saldu, lai uzlabotu savu pašsajūtu. Pieaugot bērnam, šī tendence saglabājās un saikne starp sliktām emocijām un sevis mierināšanu ar ēdienu nekur nepazūd arī pusaudžu vecumā,'' situāciju komentē "Rimi Bērniem" eksperte un uztura speciāliste Olga Ļubina.

"Lai cīnītos ar šo ieradumu un nepieļautu to, vecāki noteikti būtu jāizglīto. Pusaudžiem un pieaugušajiem ir jāmācās atdalīt emocionālo izsalkumu un sevis mierināšanu ar ēdiena palīdzību no īsta izsalkuma. Ir jāmācās tikt galā ar šīm negatīvām emocijām un jācenšas novirzīt tās, piemēram, sportā – jo fiziskās aktivitāte veicina laimes hormona – endorfīna – izdalīšanos un uzlabo gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu."

Jauniešu aptaujas (vecumā no 11 līdz 15 gadu vecumam) rezultāti arī atklāj, ka, pieaugot jauniešu vecumam, pieaug to bērnu īpatsvars, kuri ēd neregulāri, piemēram, tikai divas ēdienreizes dienā ietur 52% aptaujāto. Vēl satraucošāks ir fakts, ka nereti jaunieši, kas vecāki par 12 gadiem, ēd tikai vienu vai divas siltas maltītes dienā, dažkārt siltās maltītes aizstājot ar neveselīgu našķu ēšanu.

Jauniešu ēšanas paradumi dažādos Latvijas reģionos mēdz atšķirties – pētījuma laikā noskaidrojās, ka jaunieši Latgalē biežāk ietur siltas maltītes, proti, trīs reizes dienā, savukārt Rīgas, Pierīgas, kā arī Zemgales bērni salīdzinoši mēdz ēst tikai divas reizes dienā. Atšķirības vērojams arī starp dzimumiem – zēni siltu ēdienu ēd retāk nekā meitenes. Jāpiebilst, ka vecuma grupā līdz 12 gadiem salīdzinoši biežāk pirms skolas tiek ēstas brokastis (59%). Iecienītākie brokastu ēdieni Latgalē ir putras, piena produkti, kā arī omlete, ceptas vai vārītas olas, bet Zemgalē – sviestmaizes.

Aizņemtība, kā arī vieglprātīga attieksme pret uztura jautājumiem kā no vecāku, tā arī no jauniešu puses, ir tikai viens iemesliem, kāpēc svarīgākās dienas ēdienreizes – brokastu ieturēšanas tendence sarūk. Speciālistu novērojumi liecina, ka jauniešu zināšanas par uzturu ir pietiekošas, tomēr ikdienā šīs zināšanas netiek liktas lietā. Turklāt lielākā daļa pusaudžu šajā vecuma grupā jau paši patstāvīgi vēlas pieņemt lēmumus par to, kā tērēt savu kabatas naudu, un bieži vien tā tiek izlietota dažādu našķu iegādei. To apstiprina arī pētījums – jaunieši našķus (saldumus, saldinātos dzērienus un sāļas uzkodas) visbiežāk (60% gadījumu) iegādājas paši.

"Domājot par našķiem, būtiski ir bērniem paskaidrot, ka nav ļoti sliktu vai ļoti labu produktu, bet galvenais produktu izvēlē ir samērīgums. Vecākiem būtu jāstāsta savai atvasei, kas populārākajos našķos ir tas neveselīgais un kas var nodarīt kaitējumu veselībai," iesaka Olga Ļubina.

"Visvieglāk uztura jautājumus bērniem ir izskaidrot ar improvizētu spēļu palīdzību. Piemēram, kopā ar bērniem var izrēķināt cukura daudzumu iecienītākajā limonādē, parādot dzīvē, cik daudz tieši tas ir, un izskaidrojot, ka ikdienā uzņemt nepieciešams krietni mazāk. Visbiežāk bērni būs ļoti izbrīnīti par šiem rezultātiem. Vienlaikus jaunajai paaudzei ir jāatklāj, ka arī veselīgs uzturs var būt garšīgs un daudzveidīgs. Ja bērns našķējas ar augļiem un dārzeņiem, riekstiem un žāvētiem augļiem, viņš uzņem ne tikai kalorijas, bet arī vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas uzlabos viņu pašsajūtu, imunitāti, ādu un nostiprinās muskuļus."