Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2. maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.
Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.
Balodis arī nevarēja atbildēt, vai ierobežojumi turēt mājputnus ārpus kūtīm, atkārtoti stāsies spēkā rudenī. PVD turpinās uzraudzīt epidemioloģisko situāciju. Ja būs indikācijas, ka rudens migrācijas laikā putni masveidā varētu pārnest patogēnās putnu gripas vīrusu, ierobežojumi būs jāatjauno.
Pēc viņa teiktā, Latvijā un Igaunijā līdz šim nav konstatēts neviens savvaļas putnu saslimšanas gadījums, taču riski pastāv. Eiropā kopš oktobra kopumā bijuši vairāk nekā 2000 putnu gripas uzliesmojumu.
Jau ziņots, ka šā gada 1. martā stājās spēkā valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību, kas saistībā ar putnu gripas draudiem paredz trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm. Tie paredzēja, ka laikā no 1. marta līdz 2017. gada 31. maijam visi mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, kā arī ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un olām.
Tāpat aizliegti tirgi, izstādes, skates un citi pasākumi ar mājputnu piedalīšanos. Mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni, savukārt saimniecības darbiniekiem jābūt nodrošinātiem ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem.
Biodrošības pasākumos iekļauts, ka mājputnu barošanu un dzirdināšanu jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, kā arī mājputnu barību un pakaišus jāuzglabā tā, lai novērstu savvaļas putnu piekļūšanu.
Noteikumi arī paredz, ka īpašniekam jāierobežo nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanas vietām. Savukārt gadījumos, kad ir aizdomas uz mājputnu saslimšanu, piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota mājputnu masveidīga bojāeja, novēro akūtu asiņainu diareju, smakšanu, putniem parādās elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmes, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
Tāpat noteikts, ka mājputnu novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs.