Viņa norādīja, ka novirzīti līdzekļi un panākta vienošanās par pilnu reformu īstenošanu saistībā ar atalgojumu izglītības nozarē un policistu algām. Pēc valdības sēdes otrdien, 16. augustā, policistu algām bijām novirzīti papildu 13 miljoni eiro jeb aptuveni puse no nepieciešamās summas, savukārt ceturtdien Ministru kabinets vienojās iztrūkstošo finansējumu reformai rast, samazinot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus ministre atzina, ka budžeta iespējas bija ierobežotas un neizdevās novirzīt reformām veselības aprūpē visu prasīto summu, taču, veidojot 2018. gada budžetu, tieši šī nozare būs prioritāte. Patlaban svarīgi esot nākamgad sākt attiecīgo reformu, un jau turpmākajos gados tai tiks atvēlēti nepieciešamie līdzekļi.
Viņa uzsvēra, ka par veselības aprūpes reformu nozīmīgumu 2018. gada veidošanā starp ministriem bija vienprātība.
Kopumā Reizniece-Ozola atzinīgi vērtēja paveikto, strādājot pie 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu pozīcijām, uzsverot, ka izdevies atvēlēt papildu līdzekļus vairākām svarīgām jomām. Tagad Finanšu ministrija sāks darbu pie valsts budžeta, vidēja termiņa budžeta ietvara un pavadošajiem likumprojektiem. Saeimā nākamā gada valsts budžetu paredzēts iesniegt 14. oktobrī.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, Ministru kabinets iepazinies ar makroekonomikas attīstības rādītāju prognozēm, atbalstījis Fiskālo risku deklarāciju un noteicis, ka, izstrādājot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam, fiskālā nodrošinājuma rezerve visiem trim gadiem ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat valdība atbalstījusi priekšlikumus papildu ieņēmumu gūšanai budžetā. Paredzētie pasākumi ar lielāko pozitīvo fiskālo ietekmi ir saglabāt pašreiz spēkā esošo kārtību, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par kalendāro gadu (34,2 miljoni eiro), piemērot dabas resursa nodokli valsts energokompānijai "Latvenergo" piederošajām Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām (4,8 miljoni eiro), kā arī ieviest nodokļa avansu taksometru nozarē (četri miljoni eiro) un ieviest solidāro atbildību ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku (2,1 miljons eiro).
Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm sākotnējais indikatīvais fiskālās telpas apmērs vispārējās valdības budžetā 2017.gadā bija mīnus 4,9 miljoni eiro.