LVSADA pārstāvji ceturtdien tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu iespējas uzlabot situāciju nozarē. Arodbiedrības vadība un veselības ministre konstatēja, ka abām pusēm ir vienots viedoklis par to, ka nozares finansējuma reforma nedrīkst pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un mazināt valsts atbildību par savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.
Vienlaikus LVSADA pauž uzskatu, ka par spīti Veselības ministrijas (VM) izstrādātiem un valdībā iesniegtiem nozares finansēšanas reformas modeļiem, joprojām nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. LVSADA norāda, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņoja par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā.
Arodbiedrība uzskata, ka tā pati Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019.gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu, un programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. "EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt," norāda LVSADA.
"Melnais caurums ir nevis veselības aprūpe, bet valsts budžeta plānošana. Ņemot piemēru no Igaunijas, Finanšu ministrijai nekavējoties uzskatāmā veidā jāpublisko valdības izdevumu sadalījums pa nozarēm procentos no IKP. Tad izgaisīs daudzas neskaidrības un būs vieglāk pieņemt politiskus lēmumus, kas atbilst labai starptautiskai praksei," pauda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.