Ir rindas, bet tiek sniegti arī neatliekamie pakalpojumi
Ādažu slimnīcas valdes loceklis Pēteris Pultraks stāsta, ka 60–70 procentu pacientu, kuri vēršas pie ārsta Ādažu slimnīcā un poliklīnikā, ir Ādažu novada iedzīvotāji. Pārējie pacienti ir no visas Latvijas, no jebkuras vietas valstī – Zvejniekciema, Valmieras, Limbažiem, Jelgavas vai Bauskas –, kas ar ģimenes ārsta norīkojumu var saņemt medicīniskos pakalpojumus, kur vien vēlas.
Viņš skaidro, ka ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas braukt uz Ādažiem. Viens no tiem ir arī gadījumi, kad rindas uz valsts apmaksātiem nepieciešamajiem izmeklējumiem pienāk ātrāk. Arī Ādažu novada iedzīvotāji, lai arī veselības aprūpe ir pieejama uz vietas un speciālistu pietiek, reizēm izvēlas braukt pie ārsta uz citurieni.
"Tas atkarīgs no ģimenes ārsta, uz kurieni viņš pacientu pie speciālista nosūta. Esmu sastapies ar cilvēkiem, kuri, piemēram, ir operēti citās slimnīcās, lai gan to varēja izdarīt tepat Ādažos. Tā ir katra brīva griba izvēlēties pazīstamu ārstu vai doties kaut kur citur."
Taču P. Pultraks noliedz, ka Ādažos veidotos situācijas, kad cilvēkus nevarētu nosūtīt uz izmeklējumiem vai manipulācijām tikai tādēļ, ka nav kur nosūtīt vai tas maksā milzīgu naudu.
"Ja nepieciešama neatliekamā palīdzība, cilvēks uz slimnīcu tiek nosūtīts ar ātrās medicīniskās palīdzības mašīnu vai turp dodas pats. Uz atsevišķiem valsts apmaksātiem izmeklējumiem, piemēram, vēdera ultrasonogrāfiju, ir jāpagaida garākā rindā, bet, ja tā ir akūti nepieciešama, veicam to nekavējoties. Te gan nav runa par plānveida izmeklējumiem vai ārstēšanu. Tad rinda var ievilkties pat līdz trim četriem mēnešiem," atzīst P. Pultraks.
Piemēram, Ādažu poliklīnikā pieaugušo cilvēku acu ārsts vienā reizē var pieņemt astoņus līdz desmit cilvēkus, tāpēc uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieraksts jau ir uz septembri. Tāpat tikai septembrī var pierakstīties arī uz ehokardiogrammu. Pieraksts dupleksai galvas un kakla asinsvadu skenēšanai ir uz augustu.
Palīdzam pacientiem gan ar ģimenes ārsta norīkojumu, gan bez tā
"Ja cilvēks nāk ar ģimenes ārsta norīkojumu, viss, kas nepieciešams, arī tiek izdarīts. Ja atnāk bez norīkojuma – viss tāpat tiek izdarīts, tikai par attiecīgu samaksu. Ja nosūtām pacientu pie cita ārsta vai uz izmeklējumu, mums ir svarīgi, kad tas notiks, lai apstiprinātu vai mainītu uzstādīto diagnozi. Ja jāgaida pat pusgads, tas, protams, nav pareizi, un tādā gadījumā pacientam varbūt ir labāk izvēlēties maksas pakalpojumu. Bet to visu mēs ar pacientu izrunājam," teic Pēteris Pultraks.
Vēl ārsts piebilst, ka medicīnas pakalpojumu cenas Ādažos ir draudzīgas cilvēkiem: "Ja pacients brauc uz Rīgu, viņš tur ir gatavs atstāt jebkādu summu, bet šeit ne. Kad noskaidrota pakalpojuma cena, cilvēki reizēm saka: "Meklēsi kaut ko citu!", bet patiesībā to, piemēram, 20 eiro vietā, kas būtu jāmaksā Ādažos, viņi Rīgā samaksās daudz vairāk."
Streikošana lai paliek arodbiedrību ziņā
Jautāts, vai Ādažu mediķi arī runā par streikošanu un pat Ministru prezidenta demisijas pieprasīšanu, P. Pultraks atteic, ka par šādiem plāniem labāk būtu prasīt ārstu arodbiedrības pārstāvjiem.
"Ja mēs tā skatītos, tad jāstreiko būtu nemitīgi, jo kaut kādas nepilnības vai naudas trūkums veselības aprūpē ir kopš laika gala. Situācija ir jārisina un pēc tam jāpieņem lēmums, tāpēc, atkārtoju, ka jautājumu par streikošanu atstāsim Kera kunga ziņā. Mans uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai iestāde, kas rūpējas par Ādažu novada iedzīvotāju veselības aprūpi, varētu strādāt, turklāt tās ir aptuveni 60 darba vietas slimnīcā, poliklīnikā un slimnieku mājas aprūpē," viņš atteic.
Runājot par jauno ārstu aizplūšanu prom no Latvijas, P. Pultraks atbild, ka skaitļus, cik tieši jauno ārstu beidz augstskolu, nezina, bet no personīgajiem novērojumiem viņam esot skaidrs, ka praktizējošo ārstu vidējais vecums ir pieaudzis.
"Es piekrītu tam, ka vajadzētu būt mehānismam, kas nodrošina ārstu klātbūtni visā valstī, ne tikai Rīgā. Jaunie cilvēki taču saņem izglītību Latvijā, bet tūlīt pēc diploma iegūšanas kāpj lidmašīnā un dodas, piemēram, uz Vāciju, Norvēģiju vai Šveici. Tas nav normāli, jo viņi ir izglītojušies par mūsu nodokļu naudu. Protams, mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kuras viena no pamatvērtībām ir darbaspēka brīva kustība, taču pienākumam pret valsti, kurā tu esi mācījies, tomēr vajadzētu būt.
Es gan neņemos spriest, cik ilgi šeit noteikti būtu jāstrādā, bet tas būtu taisnīgi. Pie mums Ādažu slimnīcā nav ordinatūras, bet praksē nāk studenti, tomēr jauno speciālistu, kuri būtu gatavi nākt uz šejieni strādāt, nav. Viņi, cik redzu, cenšas palikt Rīgas lielajās klīnikās, nevis laukos."