Vai tiešām šī viela ir bīstama cilvēka organismam, un kāda ir tās ietekme uz vidi?
Kas ir raundaps?
Raundaps ir līdzeklis, ko izmanto nezāļu apkarošanai. Tas ir herbicīds, kura sastāvā ir pretrunīgi vērtētā viela glifosāts, un to izmanto gan mazdārziņu īpašnieki, gan lielie pārtikas audzētāji, kuri ar raundapu apsmidzina dažādus kultūraugus, to skaitā graudaugu sējumus. Nezāles iznīkst, bet kas notiek ar apmiglotajiem graudiem? Vai cilvēks, lietojot uzturā no tiem iegūtus miltus vai no tiem ceptu maizi, neapdraud savu veselību? Kā raundaps ietekmē vidi, kurā nonāk pēc apsmidzināšanas?
Ir valstis, piemēram, savulaik Nīderlande, kur šo vielu izmantoja nezāļu iznīdēšanai starp ielu bruģakmeņiem, bērnu laukumos un pilsētas parkos. Zīmīgi, ka tieši Nīderlande šobrīd pievienojusies Eiropas Parlamenta izdotajai rezolūcijai.
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre norāda, ka šobrīd Latvijā raundaps joprojām ir lauksaimniecībā izmantojamo atļauto vielu sarakstā. Turklāt Eiropas Parlamentā pieņemtajai rezolūcijai pagaidām esot tikai rekomendējošs raksturs, tā nav obligāta nevienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Ūdres kundze piebilst, ka zemkopji šobrīd nespējot apsaimniekot savus laukus bez šīs vielas izmantošanas.
Pretējs viedoklis ir Rīgas Tehniskās universitātes pētniecei Dr. sc. ing. Janai Simanovskai, kura norāda: izlīdzēties iespējams arī bez raundapa, kā to dara, piemēram, bioloģiskajās lauksaimniecībās gan daudzviet pasaulē, gan tepat Latvijā.
Ietekme uz cilvēku un vidi
Bažas par raundapa kaitīgo ietekmi uz cilvēku un vidi bijis viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Parlaments pieņēmis jau minēto rezolūciju. Turklāt, dokuments aicina neizmantot šo līdzekli pilsētu publiskajos parkos, bērnu rotaļu laukumos, zālienu kopšanā un citās vietās, kur viela varētu nonākt tiešā saskarē ar cilvēkiem. Rezolūcijas iesniedzēja bijusi pilsoņu parakstu vākšanas platforma "Avaaz", kur glifosāta izmantošanas pretinieki savākuši gandrīz pusotru miljonu balsu.
Zinātniskais žurnāls "Entropy" jau 2013. gadā publicējis pētījumu par to, ka glifosāts, ko satur arī raundaps, izraisa nieru slimības, vēzi, neauglību, centrālās nervu sistēmas slimības.
Savukārt Skotijā veiktie pētījumi parādījuši, ka raundapā esošais glifosāts atrodams vairāk nekā 60 procentos maizes izstrādājumu, kas pieejami lielveikalu plauktos. Maizi uzturā lieto lielākā daļa sabiedrības, tātad šī ķīmija nonāk arī šo cilvēku organismos.
Vairākas vides aktīvistu biedrības un Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra pieļauj, ka šai vielai ir tieša saistība ar vēža slimnieku skaita palielināšanos.
Jana Simanovska uzsver, ka raundaps var nodarīt kaitējumu ne tikai cilvēka veselībai, bet arī videi un tās daudzveidībai. Ja iznīcinām nezāles, iznīcinām arī kukaiņu sugas, kas barojas no šiem augiem. Daudzi zinātnieki saista bišu izzušanu ar herbicīdu lietošanu, jo tādā veidā tiek traucēti dabiskie apputeksnēšanās procesi. Turklāt, jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo ekosistēma ir stabilāka un izturīgāka pret dažāda veida pārmaiņām un ietekmēm. Kā skaidro J. Simanovska, lietojot raundapu, mēs faktiski iznīcinām visus pārējos augus, izņemot kultūraugus, šādā situācijā herbicīdu negatīvā ietekme uz vidi parādās ilgtermiņā.
Situācija Latvijā
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre norāda, ka jebkurš līdzeklis, pirms to iekļauj atļauto vielu sarakstā, tiek pakļauts noteiktām pārbaudēm. Tas attiecināms arī uz raundapu, tomēr konkrētus Latvijā veiktus pētījumus par šīs vielas ietekmi uz vidi un cilvēka organismu D. Ūdre nosaukt nevarēja. Ja līdzeklis tiekot lietots atbilstoši instrukcijā norādītajām devām, tas neradot bīstamību.
Inženierzinātņu doktore un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Jana Simanovska atklāj, ka Latvijā patiešām nav veikti plaša profila pētījumi, kas pilnībā parādītu raundapa ietekmi uz cilvēkiem, bet ir pieejams organizācijas "Zemes draugi" veikts pētījums par būtisku šā herbicīda klātbūtni cilvēka urīnā. Pēc pētījuma šā līdzekļa aizstāvji minējuši, ka tā ir pozitīva iezīme – tātad raundaps no organisma tiek izvadīts, nevis tajā uzkrāts. Jana Simanovska šo argumentu sauc par smieklīgu, salīdzinot to ar alkohola lietošanu, proti, kāpēc mēs neļaujam to lietot bērniem? Jo zinām, ka alkohols ir kaitīgs, kaut gan arī dažu dienu laikā tas tiek izvadīts no cilvēka organisma.
Latvijā raundaps tiek lietots un, visticamāk, tiks lietots arī turpmāk, ja Eiropas Parlaments nelems citādi. 19. maijā plānots balsojums par šīs vielas lietošanas ierobežošanu likumprojekta līmenī.