Lai nesavainotos, uzmanīgi jārīkojas ar talkas inventāru un atkritumiem (šļirces, stikla lauskas, zari ar ērkšķiem u.c.). Jālieto aizsargbrilles, strādājot ar tehniku, un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus. Veicot sakopšanas darbus, vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, jo pat pie mazas koncentrācijas iespējama neuzmanība un traumas. Ja talka paredzēta lielceļu tuvumā vai ceļa malā, ieteicams vilkt spilgtas krāsas apģērbu vai izmantot atstarojošās vestes.
SPKC speciālisti mudina pieaugušos uzmanīt bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem, piemēram, zāģiem un cirvjiem.
Vietās, kuras zināmas kā narkotiku lietotāju uzturēšanās vietas, noteikti nevajadzētu nodarbināt bērnus. Tomēr jāapzinās, ka izmestās šļirces var atrasties jebkur – pat klusos privātmāju rajonos. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no šādu teritoriju sakopšanas, bet ir jāievēro piesardzības pasākumi, norāda SPKC.
Lai izvairītos no saduršanās, noteikti jālieto atkritumu savākšanai piemēroti darbarīki – grābekļi, dārza dakšas, speciāli piederumi atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Gružu savākšanai jālieto biezi un izturīgi atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla, piemēram, brezenta. Jāizvairās savāktos atkritumu maisus spiest ar rokām vai piespiest sev klāt, jo tajos var būt šļirces, adatas un citi asi priekšmeti.
Visdrošāk atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs, kuras ieteicams aizskrūvēt. Šādi savāktas šļirces un adatas nevajadzētu izmest sadzīves atkritumu konteineros, bet gan meklēt iespēju sadarboties HIV profilakses punktiem, kas atrastās šļirces pieņems utilizēšanai. HIV profilakses punkti Pierīgā atrodas Ķekavā un Olainē, kā arī Rīgā, Jūrmalā un Ogrē.
Ja vien šļirce nav tikko lietota, saduroties ar adatu, risks inficēties ar HIV ir ļoti neliels. Pat ja adatā saglabājies samērā liels asiņu daudzums, vīruss jau būs gājis bojā. Tomēr joprojām saglabājas iespēja inficēties ar hepatītu vīrusiem, jo īpaši B hepatītu, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē.
SPKC speciālisti arī atgādina, ka, uzturoties brīvā dabā, jābūt piesardzīgiem, jo novērojumi liecina, ka sācies ērču aktivitātes pieaugums. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, ērču daudzums dabā strauji pieaug. Tādēļ, uzturoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem.
Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu.
Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc uzturēšanās ārā pārliecinieties, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet matus. Var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem tā.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, jo nepareizi to noņemot, var saspiest ērces iekšējo saturu, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.