Tāpat Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas virzītajos grozījumos paredzēts izveidot atbilstošas programmas darbam ar atkarīgajiem. Iepriekš Ministru kabinets (MK) šo likumprojektu atbalstīja.
Kā uzsvēra likumprojekta referents, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (ZZS), līdzīgi centri ir izveidoti un veiksmīgi darbojas arī ārvalstīs, piemēram, Polijā. Tāpat Seržants pauda, ka Latvijā centrā būtu vieta līdz 200 ieslodzītajiem.
Par izmaiņām Sodu izpildes kodeksā bija 82 deputāti, pret nebija neviens, atturējās viens.
Pēc Tieslietu ministrijas (TM) uzsvērtā, notiesātā atrašanās Atkarīgo centrā tiek plānota kā atsevišķs un būtisks brīvības atņemšanas soda izpildes posms, kas līdz šim normatīvajos aktos nav minēts. Projekts ietekmēs Ieslodzījuma vietu pārvaldes institucionālo struktūru, un tā īstenošanai tiks izveidota jauna struktūrvienība Olaines cietumā. Lēmumu par ieslodzītā iekļaušanu programmā pieņems brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Maksimālais laiks programmā būs gads.
Centra darbību turpmāk plānots finansēt no valsts budžeta. Lai nodrošinātu ieslodzīto resocializācijas programmu īstenošanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Olaines cietuma Atkarīgo centrā un tā uzturēšanu 2017. gadā būs nepieciešams papildu finansējums 1 719 909 eiro, iepriekš informēja ministrija.
Atkarīgo centra darbību plānots sākt līdz 30. aprīlim. Šogad, pirmajā projekta īstenošanas gadā, Atkarīgo centrā divās maiņās strādās 70 darbinieku.
Darbā ar atkarību mazināšanu tiks izmantota ārvalstu pieredze - no Polijas cietumu sistēmas pārņemtā programma "Atlantis", kuras mērķis ir uzlabot ieslodzīto personu dzīves kvalitāti, mudinot viņus uz pašattīstību, atkarības mazināšanu, personības izaugsmi un sevis pilnveidošanu, tādā veidā nodrošinot atgriezeniskās izmaiņas visās viņu dzīves jomās, kā arī no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo cietuma pārņemtā programma "Pathfinder", kuras mērķis ir sākt ieslodzītā pārmaiņu procesu, uzturēt motivāciju, dot programmas dalībniekiem spēju pārvaldīt savu dzīvi labāk un vairs neļaut atkarībai un kriminālām darbībām noteikt viņu dzīvi jeb sākt pārmaiņas, kas tiek attīstītas tālāk rehabilitācijā ārpus cietuma.
TM min, ka viena no galvenajām problēmām ir narkotiku lietotāju un atkarīgo skaita palielināšanās ieslodzījuma vietās, kā arī narkotiku izplatība cietumos kopumā.
2015.gadā 11 mēnešu laikā brīvības atņemšanas iestādēs tika izņemti 472,5 grami psihotropo vielu, 141,49 grami narkotisko vielu, tabletes, kas satur psihotropās vielas, 2379,3 litri alkoholisko dzērienu.
Latvijā ir 11 ieslodzījuma vietas, kurās ir 4384 ieslodzīto, no tiem – 3009 notiesātie un 1375 apcietinātie. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, ieslodzījuma vietās pērnā gada nogalē atradās 1259 narkotisko vielu lietotāji, tajā skaitā 128 sievietes un 13 nepilngadīgas personas.