Keris norādīja, ka veselības aprūpes darbinieki aicinās pievienoties ikvienu, kurš ir gatavs paust savas tiesības uz veselības aprūpi. "Tie nebūs streiki, jo streikos piedalās tikai darbinieki, tās varētu būt tautas sapulces, mītiņi. Iespējams protesta akcijas tiks organizētas arī reģionos," norādīja Keris.
Viņš arī uzsvēra - ja iecerētās protesta akcijas nedos vēlamo rezultātu un valdība uz tām nereaģēs, arodbiedrības varētu rosināt arī Saeimas atlaišanu.
Tāpat Keris pastāstīja, ka sākotnēji valdības rīcības plāna projektā bija iekļauts punkts, kas paredz ikgadēji palielināt veselības nozares valsts finansējuma proporciju no IKP, kas nozīmētu ka 2017.gadā finansējums sasniegtu 4%, kas būtu attiecīgi 315,7 miljoni eiro, bet 2018.gadā sasniegtu 4,2%, kas būtu 470,14 miljoni eiro. Šobrīd šis punkts no valdības rīcības plāna projekta ir izsvītrots, un tā vietā norādīts, ka uzsāks veselības nozares reformas, kuru laikā nesamazinās veselības nozares valsts finansiālo apjomu zemāku par 3,02% no IKP.
Keris norādīja, ka "valdība turpina apgalvot, ka finansējumu varēs piešķirt tikai tad, ja veiks reformas nozarē, bet netiek definēts, par kādām reformām iet runa. Tās veica jau krīzes laikos, samazinot gan slimnīcu skaitu, gan personāla skaitu, ko šobrīd spēcīgi izjūt veselības aprūpes nozare. Nav realizētas tikai reformas par finansējumu."
Viņš arī pauda, ka "Latvijas Bankas eksperts nesen paziņoja, ka strukturālajām reformām jānodrošina, lai finansējums mazinātos. Tas nozīmē kursu uz veselības aprūpes totālu privatizēšanu. Veselības nozarē nav saņemts finansējums desmitiem gadu, lai tādā veidā tiktu veicināta privātā biznesa attīstība nozarē. Tas ir cinisks biznesa plāns, kas aizskar ikvienu cilvēku, apdraud valsts stabilitāti un nākotni."
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers savukārt informēja, ka akcijas notiks ilglaicīgā laika periodā, lai vērstu pastiprinātu uzmanību uz finansējuma nepieciešamību.
Krīgers informēja, ka jau bijušā ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plānā bija iekļauts punkts par veselības aprūpes finansējuma paaugstināšanu līdz 4,2% 2014.gadā, bet tas netika realizēts.
"Ilglaicīga veselības aprūpes sistēmas problēmu nerisināšana rezultējas tajā, ka jau šobrīd palielinās arodslimību skaits un fiziski vājo cilvēku skaits. Cilvēki pamet savas dzimtās vietas lauku reģionos, lai tiktu pie veselības aprūpes. Valstī paliek daudz tukšas vietas, kas apdraud valsts nākotni un drošību. Šobrīd valdība veic visu, lai cilvēkus no Latvijas izdzīvotu ārā," norādīja Krīgers.
Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības priekšsēdētāja Daina Brūvele pauda, ka šī brīža veselības aprūpes sistēma liek domāt, ka "īstenotā politika nozarē ir nepārdomāti pārdomāta rīcība no valsts, kas parāda, ka valstij ir vajadzīga slima, nevarīga tauta, kas atrod savu darbu ārvalstīs."
Jautājumu par konkrētām protesta akcijām lems otrdien LBAS valdes sēdē un LVSADA valdes sēdē.
Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, Rīgas Dzemdību nama vecmāte un Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības pārstāve Ilze Ansule.
Jau ziņots, ka Latvijā veselības aprūpe šogad procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) saņem mazāko finansējumu kopš 2001.gada. Vidējais veselības aprūpes finansējumu ES ir 7%, bet Latvijā tas ir tikai 3% no IKP. Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un EK ieteikumiem Latvijai. Diemžēl sekas ir smagas: veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā ES, pieaug gan rindas ārstniecības iestādēs, gan arī invaliditāte un mirstība.