Pēc viņa vārdiem, reģionu slimnīcām finansējums ir par 660 tūkstošiem eiro vairāk, nevis par miljonu mazāk, kā tās ir paudušas. Belēvičs uzsvēra, ka princips "nauda seko pacientam" paliks, un, ja slimnīcas neveiks pakalpojumu sniegšanu paredzētajā apjomā, finansējums tiks pārdalīts tām, kuras veic šos pakalpojumus.
"Komentējot Alūksnes gadījumu, kad slimnīcas vadītāja medijiem pauda, ka finansējums samazinās un ārsti no Alūksnes slimnīcas varētu pamest savus amatus, sarunā ar Alūksnes domes priekšsēdētāju uzzināju, ka Alūksnes dome lēmusi par papildu finansējums piešķiršanu slimnīcai. Iespējams šāda ir motivācija slimnīcu vadītājiem neteikt patiesību un iegūt papildu finansējumu," sacīja ministrs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) savukārt komentēja, ka komunikācija arī ir māksla. "Belēviča kungam bija atbildes uz visiem jautājumiem, taču, protams, sarunas turpināsies gan ar Slimnīcu biedrību, gan citām iesaistītajām pusēm. Šāda skaidrošanās ir pierādījums tam, ka īstas caurredzamības šīm naudas plūsmām nav, kas arī ir viena no lietām, kas jānokārto," sacīja Kučinskis.
Nozares ministrs informēja, ka pašlaik ir noslēgti līgumi starp Nacionālo veselības dienestu un slimnīcām par 95% no kopējā pakalpojumu apjoma. Līgumi nav noslēgti tikai ar atsevišķām slimnīcām, norādīja Belēvičs. Pagājušās nedēļas beigās viņš risinājis sarunas ar reģionālo slimnīcu vadītājiem un pašvaldību vadītājiem. Pēc tām līgumus noslēdza Alūksnes un Madonas slimnīcas, kā arī citas ārstniecības iestādes, viņš teica.
Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcu biedrība ir norādījusi, ka reģionālajām slimnīcām šogad būs mazāks finansējums nekā pērn, jo vairāk naudas novirzīts lielajām slimnīcām Rīgā.