Grozījumi paredz, ka ēdināšanu nodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem, papildus ēdienkartē iekļaujot apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus, kas nav ģenētiski modificēti organismi, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas - krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.
Tāpat tika papildināts saraksts ar pārtikas produktiem, kas nav iekļaujami ēdienkartē, un noteiktas papildus kvalitātes prasības un lietošanas ierobežojumi atsevišķiem pārtikas produktiem. Vienlaikus tika noteikti pārtikas produkti, kurus drīkst izplatīt izglītības iestāžu teritorijā papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei.
Lai arī grozījumus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Centrālas piensaimnieku savienība (LCPS) un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija (IIĒA) saskaņoja, tomēr, ieviešot praksē noteiktās kvalitātes prasības, radās problēmas ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā. VM saņēmusi iebildumus no LPUF, LCPS, IIĒA, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, ņemot vērā, ka šobrīd lielākajā daļā pārstrādātajos un apstrādātajos pārtikas produktos, piemēram, piena produktos, tiek pievienots vanilīns vai dabīgie aromatizētāji, dabīgas izcelsmes pārtikas krāsvielas.
Biedrība "Latvijas Zivrūpnieku savienība", praksē ieviešot noteikumus, saņēmusi sūdzības attiecībā par aizliegumu ēdināšanā izmantot apstrādātus zvejniecības produktus. Latvijā ēdienkartes dažādošanai tradicionāli izmanto dažādus apstrādātus zvejniecības produktus, piemēram, konservētu zivi savā sulā, siļķi. Ņemot vērā, ka šos produktus nevar pagatavot izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, nepieciešams atļaut iekļaut ēdienkartē rūpnieciski ražotus apstrādātus zvejniecības produktus vienu reizi nedēļā, nosakot kvalitātes kritērijus attiecībā par zivju saturu, maksimālo pievienotā sāls daudzumu, par pārtikas piedevām un citus kritērijus.
Turpmāk būs atļauts izmantot ēdināšanā arī tādas krāsvielas, kā karotīnus, riboflavīnu, hlorofilu, karameli, augogli, paprikas ekstraktu, biešu sarkano, antocianīnu, kalcija karbonātu un citus, kā arī pārtikas produktus, kas satur konservantu – pienskābi, kas ir svarīga svaigo sieru ražošanā, un arī dabīgos aromatizētājus, ko pievieno piena produktiem, piemēram, jogurtu vai pienu ar augļu piedevu.
Lai nodrošinātu iespēju bērniem pagatavot saldos ēdienus, miltu konditorejas izstrādājumus un citus ēdienus, noteikumi papildināti arī ar vanilīnu. Lai arī vanilīns nav dabiskas izcelsmes aromatizētājs, tomēr šobrīd tas tiek izmantots plašāk ēdināšanā, jo tas ir lētāks un vieglāk pieejams ēdinātājiem, norāda VM. Ņemot vērā, ka aromatizētāji, kas nav dabīgi, piemēram, vanilīns nav ieteicami ikdienas uzturā, noteikts, ka aromatizētāju vanilīnu drīkstēs izmantot līdz 2017. gada 1. janvārim.
Noteikts pārejas periods sēra dioksīdu - sulfītu saturošo rozīņu un žāvētu aprikožu lietošanā saldajos ēdienos un dzērienos līdz 2017.gada 1.janvārim. VM paskaidro, ka sēra dioksīds – sulfīti ir pārtikas piedeva, kuras maksimāli pieļaujamais daudzums ir limitēts pārtikas produktos un jūtīgiem cilvēkiem tie var izraisīt alerģiskas izpausmes.
Miltu konditorejas izstrādājumus varēs iekļaut ēdienreizēs, kas norisinās ne ātrāk kā plkst.11. Ņemot vērā, ka viens no veselīga un sabalansēta uztura pamatelementiem ir saliktiem ogļhidrātiem bagāti pārtikas produkti, noteikumi papildināti ar maizi, bez daļēji hidrogenētiem augu taukiem, kas satur vismaz 5 g šķiedrvielu uz 100 g produkta un ne vairāk kā 1,25 g pievienotā sāls uz 100 g produkta un ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura uz 100 g produkta. Arī sausmaizītēm, sausiņiem un barankām noteikts maksimāli pieļaujamais sāls daudzums – ne vairāk kā 1,25 g sāls uz 100 g produkta. Noteikumi papildināti ar sviestu un džemu, želeju, ievārījumu, augļu un ogu mērci, augļu un ogu biezeni.
Lai nodrošinātu bērniem iespēju iegādāties karstos dzērienus, piemēram, kakao, tēju, arī ārpus izglītības iestādes kafejnīcas un ēdnīcas darba laikiem, piemēram, pirms pulciņa, noteikumi papildināti ar dehidrētu pienu.
VM saņēmusi priekšlikumus no skolām par tumšo šokolādi, kas satur kakao vairāk par 43%. Bērniem un pusaudžiem tumšā vai rūgtā šokolāde nav ierasta ikdienas uzturā rūgtās garšas dēļ, tāpēc noteikts, ka skolās varēs izplatīt arī tādu šokolādi, kas satur ne mazāk kā 37% kakao.