Jaunā metode varētu palīdzēt izvairīties no dažādām ģenētiskām saslimšanām, kā arī neauglības, taču raisa arī daudz jautājumu par pētījuma ētisko pusi.
Pētījums tiks veikts Fransisa Krika institūtā, un tā pārstāvis Robins Lovels-Badžs žurnālistiem skaidroja pētījuma būtību: "Es apsolu, ka pētījuma vadītājiem nav nodoma embrijus ievietot atpakaļ sievietes dzemdē tālākai attīstībai. Plānots, ka embriji nesasniegs vairāk par 14 dienu vecumu. Tālāka embrija attīstība nav pētījuma mērķis. Pētījuma būtība ir izprast cilvēka bioloģijas pamatprincipus."
Lai nu kā, CRISPR metodes izmantošana rada bezprecedenta gadījumu cilvēka genoma izmantošanas jomā. CRISPR no citām metodēm atšķiras ar to, ka ar tās palīdzību var ļoti precīzi atdalīt un ievietot gēnus agrīnā embrija stadijā, līdz ar to izmaiņas skars visas šūnas un tiks nodotas arī nākamajām paaudzēm. Rodas jautājums, kā vēl šī metode vēl varētu tikt izmantota.
Lielbritānija vienmēr ir bijusi pirmrindniece gēnu inženierijas jautājumos. Tur arī atļauts laboratorijās radīt embrijus tīri zinātniskām vajadzībām.
Daudzi pasaules zinātnieki ir asi nosodījuši Lielbritānijas lēmumu. Šāds precedents liek domāt par to, kā šo metodi varētu izmantot citas laboratorijas, jo CRISPR metode ļautu zinātniekiem radīt ģenētiski modificētus bērnus. Piemēram, vecāki varētu izvēlēties bērnu pēc dažādiem parametriem – matu krāsa, garums u.tml. Turklāt nekad nevar zināt, kā genoma izmaņas ietekmēs cilvēkus ilgtermiņā.
Piemēram, ASV privāto mākslīgās apaugļošanas klīniku darbība šobrīd nav strikti regulēta no valsts puses, tāpēc teorētiski pastāv iespēja, ka kāds cilvēks ar lielu ego, vai tas būtu pacients vai mediķis, varētu sagribēt izmantot CRISPR, lai būtu pirmais, kurš rada bērnu pēc vēlamajiem parametriem.
Lielbritānijas lēmums uzskatāmi parāda, ka zinātnē robežas starp to, kas atļauts un aizliegts, turpinās būt aizvien mainīgākas. Taču jautājums nav par to, vai tās tiks mainītas, bet gan par to, vai tas tiks darīts atbildīgā un sabiedrībai pieņemamā veidā.