12.01.2016 10:32

Trīs lietas, ko atcerēties. Pediatres ieteikumi vecākiem

Autors  Marta Ūdre
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Gada aukstā sezona mūs sagaida ne tikai ar sniegotiem ziemas priekiem, bet arī ar dažādu vīrusu aktivizēšanos. Visbiežāk vīrusi skar bērnus vecumā līdz pieciem gadiem, kad imūnsistēma ir nestabila un organisms vīrusus vēl neatpazīst. Kā izvairīties no vīrusiem, un kā rīkoties vecākiem, kuru bērni saslimuši, vaicāju pieredzes bagātajai pediatrei Dzintrai Celmiņai no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas.


Kā izvairīties no vīrusu saslimšanām?
Vislielākā nozīme ir profilaksei. Vīrusu sezonā vajadzētu izvairīties no tādu vietu apmeklēšanas, kur pulcējas daudz cilvēku – publiskiem pasākumiem, lielveikaliem u.tml. Tāpat svarīga ir roku mazgāšana, veselīgs uzturs un pietiekami daudz aktivitātes svaigā gaisā. Regulāri jāvēdina istabas, ieteicama mitrā uzkopšana.

Kas ir svarīgākais, ko vecākiem vajadzētu darīt, kad bērns ir saslimis?
Ir jāvēro slimības simptomi. Šobrīd es runāju par izplatītākajiem gadījumiem, par bērniem, kas nav nekāda medicīniskā riska grupā. Ja ir paaugstināta temperatūra virs 38 grādiem, jāpielieto tā sauktā triāde, proti, jāatceras trīs lietas. Pirmkārt, jālieto temperatūru pazeminošs medikaments – ibuprofēns vai paraceptamols. Turklāt, pat iedodot zāles, ir normāli, ja pēc 4–6 stundām temperatūra atkal kāpj.

Otrkārt, nepieciešama pastiprināta dzirdīšana. Treškārt, ja temperatūra ir bijusi ļoti augsta un arī ar medikamentiem nokrītas tikai nedaudz, papildus ir vajadzīga mehāniska atdzesēšana, piemēram, vēsa vanna – bērnam vispiemērotākā būs tāda, kur ūdens temperatūra ir 22–28 grādi jeb tāda, kāda vasarā ir āra ūdenstilpnēs. Taču ir bērni, kuri arī temperatūru 38,5 panes labi, un tad tā nav obligāti jāpazemina, ja bērns turpina uzņemt gana daudz šķidruma.

Pie kādiem simptomiem bērna stāvoklis būtu jāvērtē kā kritisks?
Arī šeit jāatceras trīs lietas. Par kritisku stāvokli liecina, pirmkārt, patoloģisks šķidruma zudums, proti, bērns vemj, viņam ir caureja vai augsta temperatūra, un tā laikā viņš atsakās pietiekami daudz dzert. Otrkārt, par bīstamību liecina tas, ja bērna elpošanas biežums ir lielāks par 60 reizēm minūtē. Par patoloģisku stāvokli var liecināt arī neskaidri, strauji pieaugoši izsitumi uz ādas.

Taču vēlos piebilst vēl ko. Katra māte savu bērnu pazīst vislabāk, un reizēm mātes intuīcija pasaka priekšā – ar manu bērnu kaut kas nav kārtībā, slimība norisinās citādāk nekā parasti. Tādos gadījumos jāvēršas pie ārsta, nesagaidot trīs iepriekšminētās kritiskā stāvokļa pazīmes. Jaunajām māmiņām, kurām vēl nav nepieciešamo zināšanu un pieredzes, lai spētu izvērtēt bērna veselības stāvokli, iesaku ar pirmo bērniņu pirmajā slimības epizodē labāk vērsties pie bērnu ārsta, nevis pie ģimenes ārsta.

Tātad tikai par paaugstinātu temperatūru vien nav jāsatraucas?
Bērnam, kas nav nevienā riska grupā, ir pieļaujams, ja paaugstināta temperatūra saglabājas līdz pat 5 dienām. Ja tā joprojām nekrītas un turas virs 38 grādiem, ceturtajā dienā vēlams nodot asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai infekcijai nav pievienojušās baktērijas. Parasti ceturtā diena ir tā, kad sāk izpausties slimībai raksturīgie simptomi, piemēram, klepus, iesnas, aplikuma angīna u.tml.

Kādos gadījumos jālieto antibiotikas?
Antibakteriālu terapiju piemēro tikai gadījumā, ja ir bakteriālas infekcijas pazīmes. Antibiotikas nereti tiek izrakstītas nepamatoti, nerēķinoties ar slimības ierosinātāju un slimības gaitu. Bērniem agrīnā vecumā apmēram 70 procentos gadījumu saslimšanas izsauc vīrusi, uz ko antibiotikas neiedarbojas. Tikai 30 procentos gadījumu infekciju izraisa baktērijas vai arī notiek baktēriju pievienošanās pie vīrusu infekcijas. Taču to nekad neredz slimības pirmajās dienās. Antibiotiku lietošanas nepieciešamību visprecīzāk var noteikt pēc asins analīzēm.

Visu, ko tikko izstāstīju, varētu saukt par elementāru veselības ābeci, kas būtu jāzina katram vecākam. Taču acīmredzot ģimenes ārsti ne vienmēr veic šo izskaidrojošo darbu, kā rezultātā vecāki bieži vien nepamatoti ved bērnus uz slimnīcu.