Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pagaidām gan neviens īsti nemāk teikt, kas ir šīs bīstamās sērgas cēlonis, tāpēc daudzu suņu īpašnieku vidū valda neziņa – kā lai pasargā savu mīluli no saslimšanas?

Evijas mīlulis Delfīns ir viens no vairāk nekā 100 suņiem Latvija, kurš šogad sasirdzis ar šo bīstamo kaiti. Milzīgajam, mazliet lempīgajam, bet ārkārtīgi draudzīgajam ģimenes mīlulim barības vada paplašināšanās tika atklāta šopavasar.

"Tas viss notika aprīļa beigās, kad suns pēkšņi sāka katru dienu vemt. Nekas cits par slimību neliecināja, vien tas, ka vēma. Viņš nebija ne bēdīgs, ne novārdzis. Pirmoreiz, kad apmeklējām vetārstu, šī bīstamā slimība Delfīnam klīnikā netika diagnosticēta. Ārsts toreiz vien ieteica nomainīt barību. Tā arī darījām, taču kļuva tikai sliktāk. Viņš atteicās vispār ēst un strauji novājēja. Griezāmies klīnikā atkal, veicām rentgenu, un tad tika konstatēta šī kaite. Delfīnam barības vada paplašinājums bija izveidojies jau ļoti liels," atceras suņa saimniece.

Evija saka - tā kā šī slimība viņas mīluli jau bija skārusī ļoti nopietni, ārstēšana tika sākta nekavējoties: "Uzreiz pēc diagnozes uzstādīšana sākās ārstēšana - dažādas zāles, tabletes, injekcijas. Vienu brīdi pat mājās paši medikamentus injicējām sunim, jo tās zāles bija nepieciešamas katru dienu. Mainījām arī suņa ēdienkarti un metodi, kā viņš tiek barots, jo, lai nepieļautu šīs slimības progresēšanu, sunim tagad katru dienu jāēd tikai sablenderēta, ūdenī izmērcēta sausā barība ar gaļu. Jāēd mazām porcijām un bieži - četras reizes dienā. Tāpat suns drīkst ēst tikai stāvus, vertikāli, lai ēdiens pa taisno nonāktu kuņģī, un nekratos paplašinājumā," skaidro Evija, piebilstot, ka viņa šādi baro suni nu jau pusgadu.

Olaines veterinārā centra "all4pets" vetārste Santa Zirnīte teic, ka šī slimība dzīvniekiem ir ļoti bīstama, un, ja tā tiek atklāta ļoti vēlu, tad diemžēl dzīvnieks aiziet bojā. Tāpat barības vada paplašināšanos, ko medicīniskajā valodā dēvē dilatāciju, izārstēt pavisam nav iespējams. Ar šo bīstamo slimību var iemācīties tikai sadzīvot.

"Slimības rezultātā barības vads iegūst neelastīga maisa īpašības. Tajā sāk krāties pārtika. Bet, slimībai progresējot, barība šajā maisā sāk pūt, radot infekciju un iekaisumu. Svarīgi ir šo slimību pēc iespējas savlaicīgāk atklāt, jo tikai tad ir iespējama profilaktiska ārstēšana. Tikai tad suns var daudzmaz dzīvot," teic vetārste.

To, ka suņu saimniekiem, ņemot vērā šīs saslimšanas intensitāti šogad, ir pastiprināti jāpievērš uzmanība mīluļu veselības stāvoklim, norāda arī Ādažu veterinārās klīnikas vadītāja Inga Jaunzare. Viņa saka, ka dzīvnieku īpašniekam jāvēršas klīnikā jau tad, kad tiek novērotas kaut mazākās šīs slimības pazīmes, proti, izmaiņas suņa balsī, vemšana, straujš svara zudums, klepošana un smakšana.

"Diemžēl pie mums klīnikā visai bieži griežas tad, kad šī slimība jau ir ielaista. Ja barības vada paplašinājums ir neliels, tad ar šo kaiti vēl var sadzīvot. Taču, ja paplašinājums ir liels un ja slimība strauji progresē, kas visai bieži notiek, un ja paplašinājums ir izveidojies kakla vai plaušu rajonā, dzīvniekiem nav izredžu izdzīvot. Šādos gadījumos suni nākas iemidzināt. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi vērot sava suņa uzvedību. Ja tiek manīta krekšķēšana, vemšana vai nomāktība ir nekavējoties jāvēršas klīnikā," brīdina I.Jaunzare.

Abas vetārstes saka, ka šī slimība Latvijā nav nekas jauns un eksotisks. Arī iepriekš barības vada dilatācija katru gadu tika konstatēta aptuveni desmit suņiem visā valstī. Tomēr šābrīža teju vai epidēmiskā slimības izplatība esot vairāk nekā dīvaina. Šogad līdz augusta beigām, pēc Latvijas vetārstu biedrības sniegtajām ziņām, šī kaite konstatēta 115 dažāda vecuma un šķirnes suņiem. Arī Ādažos klīnikā fiksēti ap desmit saslimšanas gadījumi, tostarp daži no tiem bijuši letāli. Savukārt Olaines klīnikā fiksēti divi slimi suņi ar šīm barības vada problēmām.

Gan Olaines, gan Ādažu dzīvnieku dakteres portālam "Aprinķis.lv" atturējās komentēt šīs masveida saslimšanas iemeslus, norādot, ka objektīvu situācijas analīzi sniegs šopavasar sāktais pētījums, pie kura šobrīd speciālisti un vetārsti vēl strādā. Tomēr savi minējumi par saslimšanas iemesliem abām ārstēm ir.

"Viens ir skaidrs - šī slimība nav lipīga. Domāju, ka ir kādi faktori, kas šīs slimības izplatību varētu būt veicinājuši, un to noskaidros jau sāktā izpēte, kur tiek analizēti ap 100 suņi, kas šogad saslimuši ar barības vada dilatāciju. Jā, pie šīs slimības izplatības tiek vainots viens no suņu barības ražotājiem. Tomēr es nedomāju, ka kāda konkrēta barība būs šīs kaites cēlonis. Drīzāk tur varētu būt daudz un dažādi slimības izplatības faktori. Piemēram, vienveidīgs uzturs suņiem un ģenētiskā iedzimtība. Agrāk suņu uzturs bija dažāds - tika ēstas gan putras, gan gaļa, taču tagad mūsdienās suņiem tiek tikai sausā barība, kas ir vienveidīgs uzturs. Tāpat mūsdienās daudzi nepadomā, ka, pa kaktiem nodarbojoties ar ciltsdarbu komerciālos nolūkos, ir ļoti liela iespējamība, ka suns piedzims jau ar kādām ģenētiskām saslimšanām," sprieda Olaines veterinārā centra "all4pets" vetārste Santa Zirnīte.

Savukārt Ādažu veterinārās klīnikas vadītāja norāda, ka, spiežot pēc novērojumiem, tā esot pārāk liela sakritība, ka visi saslimušie suņi, kas vērsušies klīnikā, bija ēduši vienu un to pašu konkrētā zīmola barību. "Pirms vēl nekas nav pierādīts, vainot konkrētu barības ražotāju īsti nevar. Tomēr vismaz mūsu pusē pilnīgi visi saslimušie suņi bija ēduši tieši šo konkrēto barību. Var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, tomēr pagaidām mēs klīnikā suņu saimniekiem to neiesakām," teica I.Jaunzare.

Tomēr vismaz Evija, kuras suns Delfīns sasirdzis ar šo dzīvībai bīstamo slimību, līdzīgi kā citi suņu saimnieki, pieļauj, ka slimības cēlonis varētu būt tieši konkrētais barības ražotājs.

"Tas ir liels jautājums, vai suņu barība "Dogo" ir pie vainas, vai nav. Fakts, bet arī Delfīns pirms saslimšanas tika barots ar suņu barību "Dogo", dažādiem konserviem un mājas ēdienu. Vecais ārsts teica, ka šī konkrētā barības ražotājfirma nevarētu būt cēlonis, savukārt mūsu jaunais vetārsts saka, ka ir. Cerams, ka mēs kādreiz uzzināsim to, kā ir patiesībā. Lai palīdzētu risināt un atklāt šīs slimības uzliesmojuma cēloņus, arī es Latvijas Veterinārārstu biedrības mājaslapā esmu aizpildījusi anketu, un Delfīns nesen tika pievienots pētniecības grupai. Nodevām visas analīzes, rentgenus un visu informāciju par lietotajām zālēm, barošanu," stāsta Evija.

Viņa arī norāda, ka šobrīd lempīgā suņa veselības stāvoklis esot uzlabojies. "Delfīns zāles vairs nelieto, jūtas labi, bet ļoti izsalcis. Zāles nelieto nevis tāpēc, ka ir vesels, bet gan tāpēc, ka jaunais ārsts uzskata, ka šo slimību ar zālēm izārstēt nevar. Ar slimību mēs sadzīvojam labi, barošana īpaši neapgrūtina, jo esam divi cilvēki. Ja es būtu viena, tad gan būtu citādāk, bet es Delfīnu ļoti mīlu, un nekas nav neiespējams," norāda Evija.