Vai tas nozīmē, ka šeit, pretēji Eiropas Savienības un mūsu valsts likumiem un valdības apstiprinātiem noteikumiem, tiks, bet varbūt jau tiek audzēta tā sauktā "Frankenšteina pārtika"? Zemkopju un pārtikas tirgotāju uzraugi bažas kā nepamatotas noraida.
"Baltās avis" zaļā laukā
Jau kopš 2007. gada nogales Latvijā ir spēkā Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites likums, kas paredz nosacījumus, kā pie mums varētu audzēt ĢMO kultūraugus, no kuriem lielākā daļa ir izturīga pret kukaiņu un nezāļu apkarošanas līdzekļiem, un uz kādiem noteikumiem pieļaujama tādas pārtikas tirgošana, kas satur ĢMO.
Lielākā daļa Latvijas pašvaldību pieņēma saistošos noteikumus, ka apņemas bez termiņa vai līdz kādam noteiktam laikam, piemēram, 2030. gadam, savu teritoriju uzturēt brīvu no ĢMO. Dažas, atsaucoties uz to, ka kontroles funkcijas tāpat paliek valsts rokās, nolēma nedarīt neko.
Tā, jau pirms vairākiem gadiem arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis norādīja, ka "ĢMO audzēšana nav pieļaujama, tomēr jāņem vērā Saulkrastu novada specifika. Mums nav lauksaimniecības zemes, ko varētu izmantot kultūraugu audzēšanai, tāpēc nav jēgas pieņemt šādu regulējumu, proti, saistošos noteikumus par ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegšanu, ja šai pašvaldībai tas nav nepieciešams. Salīdzinājumam – tad jau mēs varētu pieņemt, piemēram, saistošos noteikumus par vaļu medniecības aizliegumu."
Tāds pats "baltais laukums" zaļajā ĢMO izplatības kartē, kur ar zaļo krāsu attēlotas teritorijas, kas ir brīvas no ĢMO, ir Mārupes novads. Domes pārstāvji teic, ka "saistībā ar nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai Mārupes novada teritorijā līdz 2030. gadam, šogad martā un aprīlī iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli publiskā aptaujā.
Novada Vides un komunālo jautājumu komiteja nolēma virzīt uz domes sēdi lēmumprojektu par ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu Mārupes novadā līdz 2030. gadam jau aprīļa otrajā pusē, bet esot radušās dažas problēmas un vairāki neskaidri jautājumi, kurus grasījās uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Viens no tiem bija par kontroles mehānismu, jo pašvaldība var pieņemt aizliegumu, taču neveic un neveiks kontroli, jo tai šādi pienākumi nav deleģēti.
Tāpat deputātiem nebija skaidrs, kā Latvija rīkosies, ja šādi aizliegumi ir/būs pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, jo pašlaik ES atsevišķas kultūras – soju, rapsi, kukurūzu – ir atļauts audzēt."
Savukārt vēl vienā Pierīgas "baltajā laukumā" – Babītes novadā – pašvaldības nostāja ir šāda: ja valsts ir noteikusi ĢMO aizlieguma nepieciešamību, tad valstij arī ir jāuzņemas atbildība par šīs politikas īstenošanu, un Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence piebilst, ka, "ja reiz valsts ir noteikusi, ka šādiem ierobežojumiem/aizliegumiem ir jābūt, tad uzskatām, ka pašai valstij, nevis pašvaldībai ir jālemj par modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem/aizliegumiem konkrētās pašvaldībās." Līdz ar to runa nav par atbalstu vai atļaušanu, bet par pašu principu, kā tas tiek darīts. Zināms, ka Babītes novads situācijā – atļaut vai aizliegt ĢMO apriti – neko nedarīs.
Arī Salaspils novads nav gājis tālāk par gada pirmajā pusē publicētu nodomu protokolu aizliegt savā teritorijā ĢMO.
Kā skaidroja Valsts augu aizsardzības dienestā, kura pienākumos būtu ĢM kultūraugu audzēšanu kontrolēt, šajā jomā valda klusums. Vienkārši ĢM kultūraugus, ieskaitot ģenētiski modificētus tomātus, nedz Pierīgā, nedz citur valstī neviens neaudzē. Vismaz Zemkopības ministrijā neviens no iespējamajiem ĢM kultūraugu audzētājiem pagaidām nav reģistrējies.
Pārtika ar ĢMO piedevām nav cieņā
Savukārt kontrolēt, vai valstī nenonāk cilvēka veselībai bīstama pārtika, ir Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītājas Tatjanas Marčenkovas ziņā.
"Tirgoties ar pārtiku, kas satur ĢMO, Eiropas likumdošana neaizliedz. Tāpat šādus izstrādājumus nav aizliegts ievest Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, arī ASV, ar kuru Eiropas Savienībai nākotnē būs brīvās tirdzniecības līgums. Taču arī tad tie būs ierobežota skaita un veidu sojas un kukurūzas produkti un augu eļļas.
Šeit galvenais, lai ĢMO pieļaujamais līmenis produktā nepārsniegtu 0,9%. Ja kravas, kas šķērso Eiropas Savienības robežu, rada aizdomas, tiek veikta pārbaude un analīzes DNS līmenī. Tāpat Latvijas dienests iekļāvies ātrās brīdināšanas sistēmā, un neatļautas pārtikas iekļūšana valstī ir apšaubāma.
Pats būtiskākais – ja pārtika ar atļauto ĢMO procentu ir nokļuvusi līdz veikalam, lai par to zina patērētājs. Piemēram, savulaik Latvijas lielveikalos lielos daudzumos bija nopērkama augu eļļa, kas saturēja ĢMO. Kad parādījās attiecīgs marķējums, cilvēki to pirkt vairs negribēja, un tagad šādu izstrādājumu tirdzniecības tīklos ir grūti atrast," viņa stāsta.
Par to, vai pārtika, kas satur ĢMO, ir vai nav kaitīga cilvēka veselībai, T. Marčenkova viennozīmīgi atbildēt nevarot.
"Ir apgalvojumi, ka ĢMO rada kaitējumu veselībai, bet taustāmu pierādījumu tam nav. Piemēram, alerģijas var rasties tiklab no piesārņotas vides un ķimikālijām, kas tiek izmantoti ĢM kultūraugu audzēšanā, bet ne no izmaiņām šo augu šūnās. Protams, ņemot vēra cilvēku noskaņojumu, Eiropā ĢM kultūraugu audzēšana un šāda veida pārtikas ražošana ir stipri ierobežota. Un par ģenētiski modificētu gaļu, ko ražo ASV un Argentīnā, Eiropas tirgos pat runas nevar būt."
Uzziņai:
Kādi ĢMO saturoši produkti ir nopērkami Latvijā?
Latvijā ir atļauts tirgot pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas (ĢM) sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm.
Izplatītākie marķētie ĢMO saturošie produkti veikalu plauktos Latvijā ir:
augu eļļas no sojas;
margarīns, kas satur sojas augu eļļu.
Citi produkti no ĢM izejvielām, kas ir vai bijuši nopērkami Latvijā:
rapšu eļļa (importa);
konditorejas un gaļas izstrādājumi no sojas;
konservēta kukurūza.
Produkti, kas var būt ražoti no ĢM augiem:
sojas izstrādājumi (sojas piens, tofu, sojas mērce, sojas granulas u.c.);
saldējums un šokolāde no sojas;
kukurūzas izstrādājumi (milti, putraimi, manna, brokastu pārslas, čipsi);
alus no kukurūzas;
pārtikas produkti, kas satur augu eļļu, t. sk. majonēze, zivju un gaļas produkti eļļā, dārzeņu konservi;
sojas lecitīnu saturoši produkti (šokolāde, konfektes, kakao dzēriens, konditorejas izstrādājumi, saldējums, jogurts, salātu mērce, margarīns, majonēze, salātu mērce, brokastu pārslas, kartupeļi frī, deserta maisījums, miltu pulveris, mākslīgais piens, zīdaiņu pārtika u.c.);
kukurūzas ciete, sīrups, iesals, glutēns un glikozi saturoši produkti;
kokvilnas eļļa;
cukurs no cukurbietēm.
Avots: www.brivsnogmo.lv
