"Puse no tiem, kuri zina, ārstējas, savukārt pusei no tiem, kuri ārstējas, ir labi rezultāti. Tādēļ paaugstināts asinsspiediens patiešām ir satraucošs faktors," saka internists Edmunds Jansons.
Paaugstinātu asinsspiedienu – arteriālo hipertensiju – speciālisti dēvē par tautas slimību, jo tas vērojams gandrīz katram otrajam iedzīvotājam. Vidēji paaugstināts asinsspiediens piemeklē 44 % sieviešu un 51 % vīriešu vecumā no 18 līdz 79 gadiem.
Paaugstināts arteriālais spiediens rodas, ja sašaurinās artērijas un to mazākie atzari. Artērijas ir svarīgākie ceļi, pa kuriem asinis nokļūst visos organisma audos, tādēļ, ja ceļi sašaurinās, bet asinīm sašaurinājumi jāpārvar, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā.
Biežākie paaugstināta asinsspiediena izraisītāji
Stress un spriedze kombinēta ar mazkustīgumu. Arteriālā spiediena paaugstināšanās ir kā fizioloģiska reakcija uz kādu akūtu situāciju, piemēram, ja darbā radusies spriedze vai stresa situācija, sakāpinātas emocijas, bet nav iespējas no tām veselīgā veidā atbrīvoties.
Mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. Paaugstināts ķermeņa svars liek sirdij strādāt pastiprināti, tādēļ pieaug arī asinsspiediens. Fiziskās aktivitātes organismam nāk palīgā vairākos veidos – ja ir mērena fiziskā slodze, tā palīdz samazināt tauku šūnas, kā arī veicina laimes hormonu (endorfīnu) izdali.
Pārmērīga sāls lietošana uzturā. Daļai sabiedrības jau kopš bērnības ir ieradums lietot daudz vairāk sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams (4–5 grami dienā), to papildus pieberot klāt nemaz nepagaršotam ēdienam. Iedzīvotāji arī pārāk bieži izvēlas fasētus, nevis svaigus produktus, tā papildus uzņemot slēpto sāli. Pārmēra sāls uzņemšana bojā asinsvadus (tie kļūst neelastīgi, trausli), rada strukturālas pārmaiņas artērijās.
Smēķēšana. Ja cilvēks izsmēķē vienu cigareti, asinsvadi tiek uzturētu tonusā apmēram 20 minūtes. Ja cilvēks smēķē regulāri, asinsvadi tonusā ir nepārtraukti un tie ar laiku zaudē elastību, pārkaļķojas, to sieniņās rodas nogulsnējumi, līdz ar to smēķēšana tieši atsaucas uz asinsspiedienu.
Organisma novecošanās. Fizioloģski procesi liek, piemēram, samazināties asinsvadu elastībai. Tas var veicināt paaugstināta asinsspiediena rašanos.
Citas slimības. Nieru bojājumi vai endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts ir savstarpēji saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Iedzimtība. Asinsspiediena regulācijas traucējumi ir pārmantojami. Tāpēc jāuzmanās tiem, kuru vecākiem vai radiniekiem ir paaugstināts asinsspiediens.
Kad nepieciešama ārstēšana?
Ja asinsspiediens ir paaugstināts nedaudz, cilvēks to var arī nejust, un domāt, ka ar veselību viss kārtībā, tomēr tas lēnām veic savu posta darbu. Ja asinsspiediens ir kaut nedaudz paaugstināts – tas var izrādīties riska faktors asinsvadu izmaiņām, miokarda infarkatm, insultam, sirds mazspējai, nieru mazspējai un citām nopietnām slimībām. Krasāku asinsspiediena paaugstināšanos cilvēki visbiežāk izjūt ar galvassāpēm, reiboņiem, nelabumu, trauksmes izjūtu, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū u. c.
Tas, vai asinsspiedienam nepieciešama ārstēšana, nav atkarīgs tikai no mērījuma, bet arī no kopējiem riska faktoriem, piemēram, insultam vai infarktam. Īpaša uzmanība jāpievērš arī metabolajam sindromam (saistībā ar lieko svaru un vielmaiņu), kā arī 2. tipa cukura diabētam. Arī ja asinsspiediens atbilst apzīmējumam "augsti normāls", tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus, un, ja kopējie riski ir paaugstināti, ieteicams arī pie šādiem rādītājiem lietot nepieciešamos medikamentus.
Stap bojājumiem, ko rada paaugstināts asinsspiediens, jāmin sirds un asinsvadu bojājumi, ko bieži vien, ja cilvēks laikus nevēršas pie ārsta, atklāj tikai vienlaikus ar infarktu, sirds nepietiekamību, stenokardiju vai sirds muskuļa vājumu. Tam var sekot insults, nieru nepietiekamība, artēriju aizsprostojums, kā arī aklums, jo paaugstināts spiediens rada izmaiņas gan acs tīklenē, gan asinsvadu sieniņā. Tas izpaužas kā tīklenes artēriju sašaurināšanās, tīklenes tūska, asinsvadu skleroze.
Neatkarīgi no smaguma pakāpes paaugstināts asinsspiediens noteikti ir jāārstē, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens gandrīz visos orgānos izraisa nopietnas izmaiņas.
Kā ārstēt
Ļoti daudz asinsspiediena normalizēšanai var izdarīt cilvēks pats – samazināt sāls daudzumu uzturā, atmest smēķēšanu, sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, atrast patīkamākos un pieņemamākos veidus, kā atbrīvoties un relaksēties no ikdienas stresa. Ja ir liekais svars, ir svarīgi sākt nopietnu darbu ar sevi, lai no tā atbrīvotos, nelietot alkoholu, bet pats svarīgākais – regulāri (vismaz reizi gadā) pārliecināties, vai asinsspiediens nav paaugstināts.
Šo faktoru ievērošana veiksmīgi palīdz ārstēt viegli paaugstinātu asinsspiedienu, turklāt ir neatsverama arī tādos gadījumos, kad nepieciešama ārstēšana. Medikamentus var nozīmēt tikai ārsts. Cilvēki bieži kļūdaini domā – man jau ir kļuvis labāk, tādēļ zāles vairs nelietošu, taču tas var izraisīt asinsspiediena svārstības, kas ir kaitīgas veselībai.
Uzziņai
Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, un tas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, jo agrāk pieņemto uzskatu, ka vecumā paaugstināts spiediens ir normāla parādība, mediķi neatzīst.
Pazemināts asinsspiediens: zemāks par 120/80
Optimāls asinsspiediens: 120/80 mmHg
Normāls asinsspiediens: 120–129/80–84 mmHg
Augsti normāls asinsspiediens: 130–139/85–89 mmHg
1. pakāpes hipertensija (viegla): 140–160/90–100 mmHg
2. pakāpes hipertensija (mērena): 160–180/100–110 mmHg
3. pakāpes hipertensija (stipra): 180/110 mmHg
Hipertensīvā krīze – strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās > 230/130 mmHg