Tādēļ, pirms pošaties uz mežu ar sēņu vai ogu grozu, vērts padomāt gan par to, kā izsargāties no ērcēm, gan ko darīt, ja kāda ērce tomēr piesūkusies. Padomu lūdzām stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (Linezera iela 3, Rīga) virsārstei Velgai Čūsei.
– Vai Infektoloģijas centrā vēršas daudz klientu, kuri šogad cietuši no ērcēm?
– Šogad ērces ir aktīvas. Pirmo piesūkušos ērci noņēmām jau 8. martā. Tad bija pārtraukums, jo ērču aktivitāte nebija sākusies. Pēc tam to parādījās aizvien vairāk. No mūsu stacionāra jau izrakstīti 15 ērču encefalīta slimnieki un deviņi pacienti, kuriem bija Laima borelioze – otra saslimšana, ko izraisa ērces. Šobrīd ar ērču encefalītu ārstējas trīs pacienti.
Ambulatorajā nodaļā ik dienu vēršas daudz cilvēku, kam piesūkusies ērce. Mēs pat esam atvēruši kabinetu, kur ērces var noņem un nodot pārbaudei. Mūsu neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā vēršas aptuveni 20–30 apmeklētāju dienā. Kopumā laboratorijā pārbaudei nodots jau vairāk nekā 1700 ērču. Pieļauju, ka patlaban šis skaitlis jau sniedzas pāri diviem tūkstošiem. Apkopojot rezultātus, ir redzams, ka ērču inficētība ar encefalītu ir aptuveni 4 %.
– Kā pasargāt sevi no ērcēm, dodoties uz mežu sēņot vai ogot?
– Pošoties uz mežu, vēlams vilkt gaišu apģērbu, uz kura var vieglāk pamanīt uzrāpojušu ērci. Bikšu galus vajadzētu likt gumijas zābaku stulmos, mugurā vilkt apģērbu ar garām piedurknēm un cieši piegulošu kakla izgriezumu, bet garus matus saņemt un paslēpt zem cepures. Jāģērbjas tā, lai būtu pēc iespējas mazāk kailu ķermeņa vietu, jo ērcei vajag tiešu kontaktu ar ādu, lai tā varētu ieurbties ar snuķīti un piesūkties.
Pārnākot mājās no meža, vispirms vajadzētu novilkt drēbes un apskatīt sevi. Ērču atbaidīšanai no sejas, kakla un plaukstām var lietot speciālus līdzekļus, kas nopērkami aptiekās un veikalos. Farmaceitam vai pārdevējam jāpajautā, kā tie lietojami, jo dažus smidzina vai uzklāj uz ādas, bet citus izsmidzina sev apkārt.
Taču visdrošākā lieta pret ērču encefalītu tomēr ir vakcinācija. Pret Laima boreliozi vakcīna nav pieejama, tur atliek vērot sevi un, ja parādās slimības pazīmes, steidzīgi doties pie ģimenes ārsta vai infektologa.
– Ko darīt, ja ērce tomēr piesūkusies?
– To pēc iespējas ātrāk vajadzētu noņemt, lai neļautu tai baroties. Jāizvērtē, vai to varat izdarīt pats vai labāk lūgt mediķa palīdzību. Ja ērci noņemat pats, tad, lai to nomierinātu vai iemidzinātu, uz ērces var uzlikt vati, kas samitrināta ar spirtu vai degvīnu. Tas jādara viegli, bez spiešanas, un vatīte mazliet jāpatur. Pēc tam ērci izņem ar diegu, ko uzmet tajā vietā, kur ērce piesūkusies, cieši, cieši pie ādas, bet ne uz vēdera. Jāsargās saspiest ērces vēderu, jo tad tās zarnu saturu var mehāniski iespiest brūcē un ir lielāks risks inficēties.
Aptiekās ir nopērkamas speciālas pincetītes, ar kurām ērci viegli var saķert pie ādas, netraumējot tās vēderu. Vēl aptiekās var iegādāties speciālu cilpiņu, ko izspiež ārā līdzīgi kā no šļirces, uzliek ērcei, savelk un ērci izceļ.
Ērču encefalīta vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros, un, sūcot asinis, tā var šo vīrusu ievadīt. Uzskata, ka lielāks risks inficēties ar Laima slimību jeb Laima boreliozi ir tad, ja brūcē iekļūst ērces zarnu trakta saturs, ja ērci saspiež, neveiksmīgi to noņemot.
– Kā apstrādāt koduma vietu pēc ērces noņemšanas?
– To vajag nodezinficēt, apsmērējot ar joda spirta šķīdumu, spirtu vai degvīnu. Vairāk neko darīt nevajag. Tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret ērču encefalītu, nav jābaidās. Vienīgi aptuveni mēnesi vajag sekot līdzi, vai uz ķermeņa kādā vietā neparādās sarkans plankums ar diametru, kas lielāks par 5 cm. Ja tāds ir, tad ātri, ātri vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, jo tā ir Laima boreliozes agrīnā klīniskā izpausme, un šajā situācijā cilvēku var ļoti veiksmīgi izārstēt. Parasti nozīmē antibakteriālu medikamentu, kas jālieto divas, reizēm trīs nedēļas.
Ērču encefalīta klīnika ir līdzīga gripas klīnikai vasarā – augsta temperatūra, galvas un muskuļu sāpes. Šie simptomi var parādīties divu, vēlākais trīs nedēļu laikā pēc kontakta ar ērci. Šajā situācijā cilvēki parasti nokļūst slimnīcā. Retos gadījumos ērču encefalīts norit ar vienu vilni – dažas dienas ir paaugstināta temperatūra un pēc tam pāriet. Tas ir ļoti labi, jo cilvēks ir viegli izslimojis un ieguvis imunitāti dabiskā ceļā. Diemžēl daudz biežāk sastopamas nopietnākas klīniskās izpausmes – meningīts, meningoencefalīts, perēkļainas formas.
Dažkārt ir tā, ka cilvēks brīnās: kā es varu saslimt ar ērču encefalītu vai Laima boreliozi, ja ērces man nav kodušas un es nevienu ērci pat redzējis neesmu! Var būt arī tādas situācijas, jo ir gan pieaugušas, gan vēl nepieaugušas ērces. Tās nepieaugušās var būt bijušas piesūkušās dažas stundas un pēc tam pašas nokritušas. Cilvēks to nav pamanījis, un pēc laika parādās ērču encefalīta vai Laima boreliozes klīniskā aina.
– Vai noņemto ērci nest uz laboratoriju un pārbaudīt?
– Ērci var atnest uz laboratoriju un pārbaudīt, vai viņā ir vai nav vīruss. Svarīgi, lai ērce nebūtu sadalīta, to noņemot, un ērcei vajadzētu būt dzīvai. Tad atbilde būs korekta. Ja ērce būs sažuvusi un sausa, atbildē laboratorijas speciālisti norādīs, ka rezultāts ir apšaubāms.
– Potes pret ērču encefalītu ir dārgas, turklāt jāvakcinējas vairākas reizes. Vai visiem tās nepieciešamas?
– Tam, ka potes ir dārgas, es piekrītu, bet mēs nenosakām šo vakcīnu cenu. Ikvienam, kurš dzīves laikā nav pārslimojis ērču encefalītu, vajadzētu būt potētam, jo Latviju var uzskatīt par endēmisku zonu attiecībā uz ērču encefalītu un Laima boreliozi. Tā kā pret Laima boreliozi vakcīnu nav, paliek iespēja potēties pret ērču encefalītu. Ērču visapdraudētākajos reģionos bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts kompensē vakcinēšanu pret ērču encefalītu. Pieaugušajiem tā jāapmaksā pašiem.
Vakcinēties var visu gadu, bet atšķiras vakcinācijas intervāli, ja vakcinējas ērču aktivitātes laikā vai ziemas periodā. Ja vakcināciju uzsāk laikā, kad ērces ir ļoti aktīvas, tad ir jāsaņem pirmā pote un pēc divām nedēļām nākamā. Šo divu nedēļu laikā vajadzētu ļoti sargāties, lai ērce nepiesūcas. Mežā labāk neiet, jo pēc vienas potes vakcīna vēl nebūs paspējusi iedarboties un aizsardzība var būt nepilnīga. Pēc otrās potes aizsardzība un drošība jau ir ievērojami labāka. Ja pēc otrās potes piesūcas ērce, saslimt nevajadzētu, jo aizsargvielām būtu jābūt izstrādātām pietiekami.
Taču ir iespējamas arī visādas nianses. Ja cilvēkam ir kādas slimības, kuru dēļ imūnā sistēma ir nomākta un nestrādā tik ātri un efektīvi, var būt situācijas, ka saslimst pēc otrās vakcīnas. Pēc 6–9 mēnešiem jāvakcinējas trešo reizi, un tad aizsardzība pret ērču encefalītu ir uz ilgāku laiku – no trīs līdz pieciem gadiem. Tad revakcinācijai jāizdara tikai viena vakcīna.
Ja vakcinējas ziemas periodā, intervāls starp pirmo un otro poti var būt 1–3 mēneši. Vakcīnas pret ērču encefalītu pēc sastāva un devas ir vienādas. Klīniskos pētījumos pierādīts, ka ir nepieciešamas atkārtotās potes, jo tikai ar vienu vakcīnu aizsardzība neizveidojas ilgstoši noturīga.