Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistu prognozes liecina, ka Rīgā un reģionā ap to, piemēram, pulksten 13 gaisa temperatūra būs no 28 grādiem tuvāk galvaspilsētai, līdz pat 30 grādiem Siguldā, Mālpilī Krimuldā un Inčukalnā. Savukārt jau pēc divām stundām, proti, pulksten 15 arī galvaspilsētā gaiss sakarsīs līdz 30 grādiem, bet novados, kas atrodas ziemeļaustrumos no tās, tas varētu uzkarst līdz pat 32 grādiem pēc Celsija skalas.
Metrologu prognozes liecina, ka pulksten 17 gaiss būs uzkarsis vēl par vienu grādu, Rīgā sasniedzot 31 grādu pēc Celsija skalas. Vēl karstāk varētu būt jau pieminētajos novados, kas atrodas tai ziemeļaustrumos. Tur gaisa temperatūra var būt par pāris grādiem augstāka, it īpaši saulē, jo pēcpusdienā sākot no Kurzemes Latviju šķērsos draudīgi lietus mākoņi, kas varētu atnest lietu un pērkona negaisu.
Prognozes liecina, ka gaiss Rīgā un novados ap to neatdzisīs arī vakarā un naktī, piemēram, galvaspilsētā pulksten 21 termometra stabiņš varētu rādīt 30 grādus pēc Celsija skalas, un pulksten 23 temperatūra varētu nokristies tikai par pāris grādiem.
Mediķi aicina cilvēkus šādā laikā būt uzmanigiem un atgādina, ka visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Vecākiem jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Tāpat jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī, guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgos lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, tiem jānodrošina telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana. Tāpat iedzīvotāji aicināti atturēties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.